tā aug gara liesā muskuļu masa. bet paldies, ka raksti par savām sajūtām; cerams, tas palīdz atbrīvot savu RAM, bet arī man lasot ir ar ko identificēties

Tas, starp citu, ir ļoti, ļoti, ļoti īpaši - just. Un nevis kompensēt vai masket vai vēl kā kratīties nost no jutīguma un jūtīguma dažādos veidos, bet būt ar tām. Tikpat specīgi un tīri tad var arī visu labo un skaisto sajust. Vienīgais, ja pavisam drūmi un smagi kļūst, jāatrod vai jāizstrādā savi kkādi pašpalīdzības mehānismi un rituāli (piem., nelasīt dirsīgus komentārus u.tml.) - vispirms maziņi, bet pēc tam iestrādājas un dod stabilitāti

Tu vispār esi jebkad domājis kādi ir cēloņi tavai sūdīgajai pašsajūtai?
Es esmu. Jo man tāds stāvoklis, kādu tu apraksti, ir bijis VISU apzināto dzīvi, bet esmu kaut kā ķepurojies un domājis.
Kas tevi nenogalina, padara tevi stiprāku. Nav tikai truisms, bet fakts. Iemācies ciest un no ciešanām izvētīt atziņas.