šis ir pirmais brīdis pēdējos kādos 7 gados, kurā es (vairs/vēl) neesmu nevienā nenormāli iemīlējusies. man ir tik daudz brīvas telpas un laika sev, ka nezinu, ko grābt, tagad man pašai jābūt sev tam visam, kas man bija viņi. Sajūta, ka es nevaru to atļauties, jo var izrādīties, ka es esmu par tukšu un trulu un seklu, lai būtu sev visu lietu mērs. par viņu tukšumu es varēju izvēlēties neuzzināt. vieglāk un drošāk bija mācīties, nevis būt.