baigi bieži manu laimīgo brīžu ilgstpēju nočakarē tas, ka es tos pārlieku intensīvi cenšos izbaudīt - jo lielākoties tā esmu nogurusi no skumšanas, ka,tiklīdz sāk iet labi, galva atslēdzas,lai tikai ātrāk varētu ieslēgties eiforija- kuras laikā nespēju neko padomāt. bet ilgstamībai, saprotams, vajag turpināt domāt, tāpēc tāda nesanāk.
šoreiz ļoti, ļoti gribu mēģināt palikt pie sakarīguma, jo ir tik biedējoši labi.