vienīgais iemesls, kāpēc man gribas otru cilvēku, ir tīra pašapliecināšanās. tā vienmēr ir gribēšana patikt kaut kam tikpat labam, kā manis labākā versija vai mazliet (bet ne pārāk) labākam, lai dabūtu apstiprinājumu, ka esmu vismaz tikpat laba (vismaz tik laba, lai patiktu sev), jo pašai par sevi tādas pārliecības nav - sevī ir daudz grūtāk neredzēt defektus, citos tos var izvēlēties nesaskatīt.