par vēsturi
laikam šitais beidzot ir tas, ko var nosaukt par kāda aizmiršanu. Es joprojām atceros visus faktus, bet vairs neatceros, kā jutos tad, kad mīlēju to cilvēku. To, cik man tas bija svarīgi, es spēju noteikt tikai pēc savas tā laika rīcības, ko atceros, bet nespēju atsaukt atmiņā pašas sajūtas. Ir tikai sausa apzināšanās,ka tas man ir nozīmējis daudz vairāk, nekā šobrīd spēju iztēloties un sajusties. Bet kā tas ir - 'vairāk ' - nav ne jausmas. Vienlaikus biedējoši un drūmi, un atvieglojoši