par pašsaprotamo
iespējams, dēļ mūžīgajām bailēm būt tik dumjai, ka pati nesaprastu,ka dumja, esmu pieradinājusies automātiski pieņemt, ka visi apkārtējie ir gudrāki nekā izskatās, un gandrīz jebko, ko pati domāju, pamanu, novēroju, secinu, uzskatīt par pašsaprotamu - ko visi jau tāpat ir apdomājuši un/vai vnk zina, un tāpēc nav vērts par to runāt. gandrīz nekas neliekas pietiekami unikāli, lai izvērstos.
un žēl,ka tā.