Ech, kaut tik smuks laiks kā pašlaik būtu nedēļas nogalē... Tad varētu pielabot kūpinātavu un nokūpināt kādu vistiņu, kādu cūkgaļiņu... Un kamēr kūp, piekārtot sētu no plūdu pamestajiem koka gabaliem.

Atcerieties to spēli ChtoGdeKogda? Kristāla pūce, vilciņš, minūte pārdomām... Vēlāk tā drusku degradējās, grāmatu vietā kā balvu dodot naudu, tad laikam no TV iznīka, bet toties aizgāja tautās. Un tagad ir diezgan populāra krievu valodā runājošo vidū.
Un mani ar mēģina viens entuziasts ievilkt. Trešdienās notiek a-lja treniņi pie manis Vakarbuļļos, un pagāšsvētdien aizvilināja uz publisku spēli. Pilna skolas aktu zāle, 14 komandas vienlaicīgi - jokains pasākums...

Vakar ārste man izrakstīja zāles, kas nedēļu jāpadzer - aizdomas uz visu menedžeru profesionālo slimību - kuņģa čūlu. Zāles esot protonu sūkņa inhibitors. Ieklausieties - protonu sūknis... Uzreiz gribas tam pievienot elektronu vairogus, neitrīno dzinēju un aizlidot tālu uz kaimiņu galaktiku sist citplanētiešu armijas. Sajutos kā Impērijas Nāves Zvaigzne vai vismaz Alianses X-wings.

Kaut kā galva tukša un smaga kā čuguna katls. Jācer, ka tas tik uz laiku, līdz dabūšu normāli izgulēties. Bet neviens cits jau man netraucē, nu labi, Kaža drusku paklepoja ap trijiem, bija piens ar medu un šķipsniņu sodas jāuzsilda, bet tā bija pusstunda. Un kas man lika iekāpt gultā pēc pusnakts, labi zinot, ka 6.30 sāks pīkstēt viens mobilais, 6.45 - otrs un kroni uzliks Palma spalgā ņerkšķēšana....
Jūtos truls un nespējīgs neko pateikt.

Nupat uz Kr.Barona ielas pie Benjamiņu nama redzēju leijerkastnieku. Pirmo reizi Rīgā. Stāvēja pie viesnīcas durvīm, cēls kā šveicars (pat tērps bija kaut kāds īpašs, teatrāls...) Leijerkaste zeltīta bez maz vai. Smuki.

Šodien bija darbīga diena... Vēlēt gan neaizgājām - jo lai arī ZZS rindās man viens labs paziņa, doma par Lembergu, kā ministru prezidentu, man neliekas pievilcīga.
Tā vietā zāģējām šāļus, paldies waits par viņa palīdzību. No vienas puses - nesazāģēto šāļu kaudze izliekas, ka negrib plakt - toties šķūnī krājas sazāģētais diezgan uzskatāmi. Zāģis turpina rādīt raksturu - benzīntvertne tecēja. A mēs bijām spītīgi, nahrenizējām to, un uztaisījām sistēmu, ka benzīnu ņem pa taisno no plastmasas kannas...

Šodien laikam septembra pēdējā diena, pēc tam būs oktobris. Labi, ka jauks laiks - saule spīd, silts... Zāģēju savus šāļus, ka skaidas šķīst, mugura un piera slapji - nu kam vajadzīgas trenažieru zāles?
Šodien cepsim cepešplītī vistu, rīt taisīsim suši. Gastronomiskie izvirtuļi.

Nesaprotu tos, kas pukst, ka sabiedriskais transports ir neerts, saspiests, smirdiigs un nez kaads veel. Es katru dienu tajā pavadu ap divām stundām, ar diviem autobusiem turp un tikpat atpakaļ. No rīta snauduļoju, klausoties mūziku, vakarā lasu grāmatu, braucot. Protams, man ir pluss - ar abiem transportiem braucu no galapunktiem, tāpēc gandrīz vienmēr sēžu.
Bet tas ir laiks, kurā varu palasīt, padomāt, paklausīties mūziku, pasnaust... ja būtu pats pie stūres - tā būtu papildus slodze pie darba klāt.
Un tiem, kas saka, ka smird sabiedriskajos transportos - neesat bijuši cūku fermās vai kautuvēs. Vai mēbeļu ceha lakotavā. Lūk, tur smird.

No rīta nepaspēju mājās tēju padzert. Paņēmu krūzīti līdzi autobusā. Cieminieki, kas kopā ar mani uz darbu brauc, drusku irgājās....
Sēdēju braucošā autobusā, sūcu karstu, stipru melno tēju ar cukuru, aiz loga - miglas pilns mežs... Atkopies no sausuma, zaļš, slapjš biezoknis. Jauks dienas iesākums.

Vakar pazāģēju drusku. Visā visumā - labi ņem. Tikai pie resnākiem un slapjākiem gabaliem zāģripai tieksme iesprūst kokā.
Bet tā šāļu kaudze ir tik liela, ka liekas, visu septembri dabūšu regulāri ņemties. Ja kādam ir vēlme palīdzēt - šo svētdien vai nākamsvētdien brauciet talkā. Sestdienās diemžēl man visādi pasākumi saplānoti.
Pie reizes izmēģinu Photobucket - divas bildes zemāk. Ievērtējiet to antīko darbarīku :)
( ... tālāk ... )