Es tagad gribu sēdēt dzidrā, tīrā ūdenī līdz kaklam... Krastā - laba grāmata un blašķe brendija un liels termoss aukstas sulas ar ledu...

Tādos rītos, kā šis, man gribas, kaut joprojām būtu mīnusi un sniegs. Nemīlu pelēku lietu.
Bet mierina doma, ka tā tikai pakāpe uz pavasari, uz zaļumu - un siltu sauli vēlāk.

Nobalsināju ābeles dārzā. Tāds pavasarīgs darbs...
Nez, kā šogad būs ar bērzsulām? Galvenais pēc iespējas nenokavēt sākumu - jo baidos, ka tecēšanas laiks būs īsāks kā citugadu.

Klau, sitiet mani nost - bet tāda pavasarīga sajūta. Lai arī no rīta mīnusi, gaisā smaržo pēc kūstoša sniega - tāda īpaša udens smarža. Saule uzspīd, tagad ar caur offisa žalūzijām pakausi silda. Pavasaris!