Šis I. Grāvleja projekts ir kas vairāk par baru idotu muļķīgās pozās, jo ne jau muļķīgās pozas pašas par sevi ir tās, kam autors gribējis pievērst uzmanību. Piekrītu, ka jebkurš kādreiz dzīvē ir izskatījies muļķīgi un tā tālāk, bet tas nenozīmē, ka fotomākslinieks nedrīkst konceptuāli izmantot stulbuma un sliktas gaumes fenomenu, lai nonāktu pie mākslinieciska vispārinājuma.

Manupŗat šī galerija ir izcila, jo šeit orģinālā un koncentrētā veidā parādās daudzas primitīvas dzimumu sociālās lomas - "spēcīgais tēviņš" (muskuļi, ieroči, mašīnas), "mega seksīgā mātīte" (manipulācijas ar pupiem, pozēšana uz mašīnas, toaletē un citās ar ģēnitālijām simboliski saistītās vietās) vai arī bērni, kuri prasmīgi cenšas apgūt šis pašas lomas - meitenīte, kas pozē ar alus pudeli un mēģina seksualizet savu bērna ķermeni, puikas, kuri dara to pašu - tas viss ir ļoti veiksmīgs māksliniecisks skatījums uz Latvijas sabiedrību un runāt par to kaut kādās "eu, bļē viņš pats noteikti neizskatās labāk", vai "vinjam kāds atļāva publicēt?" kategorijās nozīmē būt pilnīgas loham, idiotam un bescerīgam strādniekam, kuram patikt ēst treknu pārtiku un skatīties TV.