Daži dzīvo deviņdesmitajos, kad auto uzticamības (reliability) pētījumi Latviašu bāliņam nebija pieejami un vēljoprojām uzskata, ka vācu auto = uber alles. Wake up! Ja es pērku jaunu auto - es gribu, ne tikai to, lai garantija sedz mehāniskas kļūmes, bet arī to, lai tādas vispār nav un man (dzīvojošam piemēram Vakarbuļļos) nav jāiegriežas dīlera servisā biežāk nekā to nosaka obligātie servisa intervāli (eļļas maiņa, filtri utml.) Attiecīgi vācieši un franči, palasot pēdējo emmm... >10 gadu pētījumus, atkrīt. Ja jau esi apņēmies sadzīvot turpmākos 3+ gadus ar operatīvajā līzingā nomātu ekonomisku nieku, tad papūlies iepazīt pretendentus personīgi: 1) Salons, tā apdares materiāli, sēdekļu ērtums, pielāgojamība Taviem solīdajiem auguma parametriem, redzamība ārā (cik lielas ir aklās zonas, cik viegli būs parkoties, vai ir skaidrs, kur ir tālie stūri un vai nebūs jāver vaļā durvs un jākarās ārā, lai saprastu cik tālu uz aizmuguri var padot), paneļa pārredzamība, vadības sviru un pogu izvietojums, aprīkojums kā tāds (audio, A/C, elektriskais dajebkas). Tu tajā brīnumā reāli braucot pavadīsi daudz vairāk laika, nekā to apbrīnojot no ārpuses, tādēļ salons ir viens no svarīgākajiem kritērijiem, izvēloties aparātu.
2) braukšanas komforts. Te ietilpst viss, sākot no pagrieziena rādiusa un piekares cietuma, un beidzot ar dzinēja dinamiskajiem parametriem un trokšņainuma. Tas ir sīks sūdiņš, nav ko sacelt standartus nezcik augstu - taču tam nebūt nav jābūt nožēlojamam uz ceļa. Braukts tiks vairāk tomēr pilsētā, tādēļ ir labi, ja ir normāla skaņas izolācija un sēžot korķī nedzirdās kurš cilindrs blakus stāvošajam Pasātam džinkst. Tas nav nekāds sporta kārs, tādēļ, dīlera atrunas, ka viņš tik ciets un Tevi krata uz katra mazākā ceļa nelīdenuma, jo redz sportisks = bullshit. Bruģi pie mums vēl neviens nav aizliedzis un ceļi nav tie ideālākie, nepieciešamība turēt koka pagalīti starp zobiem, šķērsojot VEF tiltu nav patīkama!
3) Motors. Saprotu, ka gribās to mazāko un ekonomiskāko un ka tādam auto, jau pietiek arī ar 1.4, bet nu ja tā nopietni, Tu esi pieradis pie 2.5 V6 ar 167 zirgspēkiem un arī pie atbilstošā patēriņa. Jāskatās vai var apdzīt kādu, nespīdzinot mazo motoru un neriskējot ar klātesošo dzīvību? Lai kāds tur motors arī nebūs - viņš vienalga ēdīs mazāk nekā Tavs patreizējais, tādēļ pārcensties nevajag. Mazos auto parasti dīzelis nav slikta doma - vieglā virsbūve un salīdzinošie lielāks griezes moments nozīmē gan ekonomiju, gan normālu braukšanu augstākajos pārnesumos. Ziemā varētu būt pagrūti, bet saļarka vairs nav tā, kas agrāk un arī motori nav tie. Atskaitot mīnus 30, problēmas nebūs. Es gan tomēr ieteiktu paņemt cenas robežās maksimāli iespējami lielāko benzīna motoru.
4) Praktiskums. Šeit ir 3 lietas, kas jāņem vērā: a) kabatiņas, nodalījumi, cupholderi etc. Lai ir kur ielikt gan kolas bundžu, gan pa rokai iebāzt mobilo etc. b) vieta aizmugurē sēdošajiem - būsim reālisti, fiziku neapčakarēsi - ja auto ir mazs no ārpuses, viņš nebūs liels iekšpusē un ja pakaļā sēdošajam tomēr ir pietiekami vietas kājām un galvai, tad attiecīgi bagāžnieks ir noziedots. Tev ir standarta ģimene (sieva + bērns), kas nozīmē, ka pajāt uz aizmugurē sēdošajiem, tur jābūt pietiekami vietas bērnu sēdeklītim un bagāžniekā jābūt pietiekami vietas ratiņiem. c) daudz svarīgāk ir maksimālā kravas ietilpība. Mūsdienās, ja pakaļējie sēdekļi nenolokās, izveidojot gludu plakanu grīdu - tad kārs ir izgāzies. Agri vai vēlu tomēr būs kāda jauna kaste ar TV jāved un nu galīgi tizli, ja nākas tādām lietām "sarunāt darbabiedru ar viņa mašīnu".
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Attiecīgi vācieši un franči, palasot pēdējo emmm... >10 gadu pētījumus, atkrīt. Ja jau esi apņēmies sadzīvot turpmākos 3+ gadus ar operatīvajā līzingā nomātu ekonomisku nieku, tad papūlies iepazīt pretendentus personīgi:
1) Salons, tā apdares materiāli, sēdekļu ērtums, pielāgojamība Taviem solīdajiem auguma parametriem, redzamība ārā (cik lielas ir aklās zonas, cik viegli būs parkoties, vai ir skaidrs, kur ir tālie stūri un vai nebūs jāver vaļā durvs un jākarās ārā, lai saprastu cik tālu uz aizmuguri var padot), paneļa pārredzamība, vadības sviru un pogu izvietojums, aprīkojums kā tāds (audio, A/C, elektriskais dajebkas). Tu tajā brīnumā reāli braucot pavadīsi daudz vairāk laika, nekā to apbrīnojot no ārpuses, tādēļ salons ir viens no svarīgākajiem kritērijiem, izvēloties aparātu.
2) braukšanas komforts. Te ietilpst viss, sākot no pagrieziena rādiusa un piekares cietuma, un beidzot ar dzinēja dinamiskajiem parametriem un trokšņainuma. Tas ir sīks sūdiņš, nav ko sacelt standartus nezcik augstu - taču tam nebūt nav jābūt nožēlojamam uz ceļa. Braukts tiks vairāk tomēr pilsētā, tādēļ ir labi, ja ir normāla skaņas izolācija un sēžot korķī nedzirdās kurš cilindrs blakus stāvošajam Pasātam džinkst. Tas nav nekāds sporta kārs, tādēļ, dīlera atrunas, ka viņš tik ciets un Tevi krata uz katra mazākā ceļa nelīdenuma, jo redz sportisks = bullshit. Bruģi pie mums vēl neviens nav aizliedzis un ceļi nav tie ideālākie, nepieciešamība turēt koka pagalīti starp zobiem, šķērsojot VEF tiltu nav patīkama!
3) Motors. Saprotu, ka gribās to mazāko un ekonomiskāko un ka tādam auto, jau pietiek arī ar 1.4, bet nu ja tā nopietni, Tu esi pieradis pie 2.5 V6 ar 167 zirgspēkiem un arī pie atbilstošā patēriņa. Jāskatās vai var apdzīt kādu, nespīdzinot mazo motoru un neriskējot ar klātesošo dzīvību? Lai kāds tur motors arī nebūs - viņš vienalga ēdīs mazāk nekā Tavs patreizējais, tādēļ pārcensties nevajag. Mazos auto parasti dīzelis nav slikta doma - vieglā virsbūve un salīdzinošie lielāks griezes moments nozīmē gan ekonomiju, gan normālu braukšanu augstākajos pārnesumos. Ziemā varētu būt pagrūti, bet saļarka vairs nav tā, kas agrāk un arī motori nav tie. Atskaitot mīnus 30, problēmas nebūs. Es gan tomēr ieteiktu paņemt cenas robežās maksimāli iespējami lielāko benzīna motoru.
4) Praktiskums. Šeit ir 3 lietas, kas jāņem vērā: a) kabatiņas, nodalījumi, cupholderi etc. Lai ir kur ielikt gan kolas bundžu, gan pa rokai iebāzt mobilo etc. b) vieta aizmugurē sēdošajiem - būsim reālisti, fiziku neapčakarēsi - ja auto ir mazs no ārpuses, viņš nebūs liels iekšpusē un ja pakaļā sēdošajam tomēr ir pietiekami vietas kājām un galvai, tad attiecīgi bagāžnieks ir noziedots. Tev ir standarta ģimene (sieva + bērns), kas nozīmē, ka pajāt uz aizmugurē sēdošajiem, tur jābūt pietiekami vietas bērnu sēdeklītim un bagāžniekā jābūt pietiekami vietas ratiņiem. c) daudz svarīgāk ir maksimālā kravas ietilpība. Mūsdienās, ja pakaļējie sēdekļi nenolokās, izveidojot gludu plakanu grīdu - tad kārs ir izgāzies. Agri vai vēlu tomēr būs kāda jauna kaste ar TV jāved un nu galīgi tizli, ja nākas tādām lietām "sarunāt darbabiedru ar viņa mašīnu".
to be continued...