Pamalē tāds kā negaiss staigā... Ragaciemā līstot, debesis uz Bulduru puses tumšas, pūš tāds izteikts pirmsnegaisa vējelis. Stāvēju, iebridis līdz kaklam Lielupē, un zīlēju - vai aizies garām, vai uzlīs? Jebkurā gadījumā - jūlija negaisi ir pārejoša parādība, uznāk, nolīst, un pāriet, atstājot aiz sevis svaigāku gaisu, zaļāku zāli un pāris varavīksnes.

Karsts kā pirtī. No manis tek sviedri straumītēm. Laikam tauki kūst...
Sakārtošu sētu viesu sagaidīšanai ij došos nopelst. Jā, izvēles mokas - vai iet uz Buļļupi, vai Lielupi, vai varbūt līdz pat jūrai aizkātot?
putnelis cītīgi slauka istabas, es pa āru - nesu, kārtoju, riktēju. Bole solās būt grandioza - uz ruma un sarkanā šampanieša bāzes, ar daudz augļiem- ķiršiem, ananasiem, vīnogām, apelsīniem, rumā izmērcētām rozīnēm. Ziniet, cik gardas ir divas dienas rumā stāvējušas rozīnes - kad tās sabriest, sasūc alkoholu sevī, kļūst apaļas un reibinošas?
Labi, pietiek te kārdināt tautu, atbrauksiet - paši redzēsiet. Es eju strādāt tālāk.