Mans bēdu stāsts ir tāds - sākot no pamatskolas man iedzina baisas bailes no zobārstiem. Tāpēc tos neapmeklēju gadus 20 - tikai piespiedu kārtā, kad uzpampa vaigs un vainīgo vajadzēja raut ārā.
Nu, pateicoties Putnelim, iejūtīgiem mūsdienu ārstiem un dormikumam (nervu zēlēm stiprām) - eju pie zobārsta reizi nedēļā un sāku savest savu kapsētu mutē kārtībā. Jāizrauj bij kādi septiņi zobi (pieci jau izrauti). Jāurbj un jāblombē man nezināms skaits, bet varētu būt, ka daudz.
Kad tas būs izdarīts (pēc kāda pusgada, ja 1x nedēļā pie daktera iešu) - tad domāsim, ko likt vietā. Cik noprotu - lielā mērā no finansēm tas būs atkarīgs...