piektdiena
//pārkopēts no cita mana bloga


kontrastu pilna diena-gan ļoti vīlos cilvēkos, gan brīžiem biju pārlaimīga, gan kauns, gan lepnums par to, kas esmu... un par ko mani uzskatīja

ceturtdienas naktī, jeb piektdienas rītā man ļoti smagi pievīla cilvēks. nepietika ar to, ka viņš atnāca trīs stundas vēlāk nekā bija runāts, bet ieradās jautrā prātā. un nākamās divas stundas vēma.
līdz pieciem rītā.
žēlums mijās ar riebumu. ar nevisai jauku izteiksmi palīdzēju cik nu var. ar saklātu gultiņu, ūdens glāzi un nomierinošu tēju. un ar lērumu pārmetumiem, ka šņabi nevaig jaukt ar martini...

protams to visu papildināja arī apziņa, ka pēc stundām manu dzīvi vēl bojās zobārsts




bet pēc divu stundu salda miega mani modināja teledona zvans /.../
prieks manā balsī neatspoguļojās, bet arī zvanītāja nebija priecīga
jāiet svešiem cilvēkiem astoņos no rīta palīdzēt

vai tad man grūti? lieliska iespēja tikt vaļā no zobārsta. dušā iekšā un esmu gatava.
pateica, ka man atbraukšot pakaļ un ka man būs jāpastrādā. /nu nejau par prostitūtu/.
zvana, ka man jēejot lejā.
eju.
bet ne es zinu kas man jāgaida un kā viņas izskatās.
tā es sēžu astoņos no rīta pie aptiekas slieksnīša un gaidu kādu. te brauc sieviete ar čupa-čupsu mutē un skatās uz mani. es protams lecu kājās un raustu viņas mašīnas durvju rokturi un neizpratnē purpinu, ka nevaru attaisīt.
sieviete sašutumā lec ārā no mašīnas un jautā ko man vajagot. noskaidroju, ka laikam tā nebija īstā mašīna...
sēžu tālāk.
pēc kāda laiciņa arī tieku īstajā mašīnā.
mani ved uz dzīvokli kur mani saposīšot.
tur pacienāja mani ar tēju, nosēdināja uz podiuma un sākās. brīžiem šķiet, ka daudz ko jau esmu pieredzējusi, bet šoreiz viss bija savādāk. redzēju kā top lietas, kuras gala rezultātā ir žilbinošas un nevienam neienāktu i prātā ka viss sākās nelielā necilā dzīvoklītī, kas piekrāmēts ar labas mūzikas diskiem, labām grāmatām par tā sauktamo gralmūr /modes grāmatas/, lielām tumbām un akmeņiem. vismaz tās bija tās lietas, kas man visspilgtāk iesēdās atmiņā.
nākamā un galvenā vieta uz kuru mani aizvizināja bija Lielupes jūrmala. ah un tur es varēju justies dārga un man bija uz mirkli draugs Žoržs :DD
jautrība vairāku stundu garumā ko sauc par darbunoslēdza tējiņa kafeinīciņā. ah un tagad jāgaida rezultāts
un apziņa, ka to rezultātu redzēs vēl daudzi tūkstoši cilvēku ir biedējoša. ja arī rezultāts nebūs tik labs kā gaidītais, tad vismaz būs jaukas atmiņas. un pieredze. paldies viņiem par to, tik tiešām...