ģimene
es skatījos ārā pa logu, vērojot cilvēkus ejam turp un šurp, citi skrēja, citi gāja lēnāk. laiks apstājās pie mātes ar mazu meitiņu, kura rādija ar pirkstu uz debesīm, priecādamies par mākoni, kas bija līdzīgs tīģerim. laiks apstājās pie manis, es redzēju savu mīļoto ar mazu bērnu pie sāniem. es pacēlu rokas uz debesīm, priecādamies par dievišķo mīlestības iemiesojumu.