|
|
Wednesday, April 1st, 2015
| |
5:52 pm
|
jāuzmanās no bravurības
pārāk ilga nepamatota bravūrība vienmēr noved dirsā
tik nevar saprast kā nomierināties
|
|
|
4 čubinājušiess | pačubini
|
| Thursday, March 12th, 2015
| |
12:19 pm
|
katru dienu vai pāŗdienu, pārlasot, ko esmu secinājis, pēc kārtējo lapaspušu izlasīšanas strukturālajā uzvedības disciplīnā, brīnos par to cik gudri tas skan un vai tiešām es to esmu rakstījis. nu tur teiksim:
'On the other hand he concludes that reflex can not be considered as a constant element of animal behavior except by an anthropomorphic illusion. Yes, reflex exists, but it is a special case of behavior, observable under certain determined conditions. And truly, biology lets us grasp that we are living beings not because of mechanical responses but because of indecomposable structure of behavior.'
|
|
|
pačubini
|
| Monday, March 9th, 2015
| |
5:34 pm
|
vispār lielākoties cilvēki mani garlaiko. nē, angliskais 'i am getting bored' izklausās precīzāk, attiecinot uz cilvēkiem, jo dažreiz šķiet, ka viņi to aktīvi dara, stāstot savus garlaicīgos vāvuļojumus. tādos brīžos, es protams, mēģinu būt pieklājīga un klausīties, pēc brīža mana uzmanība noklīst zilajos padebešos. ja cilvēks tomēr turpina vāvuļot es aktīvi (tomēr pieklājīgi) neverbāli mēģinu parādīt, ka mani vopšem baigi nekrata ko tur man stāsta, ja mani turpina skaldīt ar verbālo instrumentu (lūdzu, šeit vizualizēt koka gaļas klapējamo parikti), es parasti mēģinu pateikt kaut ko izcili debīlu un pilnīgā bezsakarā, lai paķertu uz izbrīnu un uz brīža izsistu teicēju no vāŗdu caurejas. parasti šo brīdi es izmantoju, lai pazustu no apvāršņa.
tajā pašā laikā es nenormāli priecājos, ka mani draugi ir forši un inteleģenti cilvēki, ar kuriem nekad šitādas domas man nerodas. es vispār esmu baigi pateicīga par viņu eksistenci, jā, starpcitu
|
|
|
4 čubinājušiess | pačubini
|
| |
5:27 pm - Divas pērles no Patrika lekcijām
|
'You should not get accounted with a person too much. Actually not at all, otherwise it will soon become as habitual as a peace of furniture in your appartment, lets say like your sofa. And then you end up sitting on him, not realizing it at all'
'If you put a bunch of people together in elevator they start to get suspicious after 37 seconds'
|
|
|
4 čubinājušiess | pačubini
|
| Thursday, March 5th, 2015
| |
1:12 pm
|
Nu tā vot, draudziņi. Noslēpums atrisināts, esmu apmaldījies grieķis modernajā laikmetā, tuktuk.
'This modern equality, based on the conformism inherent in society and possible only because behavior has replaced action as the foremost mode of human relationship, is in every respect different from equality in antiquity, and notably in the Greek city-states.'
|
|
|
pačubini
|
| Tuesday, March 3rd, 2015
| |
11:05 am
|
|
arā līst lietus. sāku lasīt franču filozofu Marselu Merlo-Pontī un saskumu. Grāmatā ir par uzvedības struktūrām. Nu filozofiju, jā, bet priekšvāŗds par Sartru un eksistenciālismu. nu un vispār saskumu par to, ka īstenībā no filozofu kakta viss izskatās tik sarežģīti, tur mums iekšā, bet gribētos taču, lai ir vienkārši un viegli
|
|
|
4 čubinājušiess | pačubini
|
| Monday, March 2nd, 2015
| |
2:23 pm
|
izgāju no Patrika lekcijas pilnīgā transā. kaut kāds vājprāts
'no point in being interested in. you have to fall in love"
|
|
|
2 čubinājušiess | pačubini
|
| Friday, February 27th, 2015
| |
12:07 pm
|
labi, atzīstos. man ir divdesmit pieci un es joprojām varu pamosties draugu mājās darbadienu rītos, pirms iešanas uz universitātes darbu un atrast tukšas portvīna pudeles uz galda un tukšas cigarešu paciņas no iepriekšējās nakts. turklāt man nav baigās vēlmes iet dušā un arī nav pretīgi uzvilkt 3 dienu valkātās drēbes (nē, pēc cigaretēm nesmird). neuzkrāsojusies aiziet uz univresitāti, pasūtīt kafiju un sūtīt neķītras īsziņas no rītiem, pirms ieurbjos zinātniskajos tekstos.
toties 3 dienas atpakaļ, restorāna darbā sēdu un sūcu vīniņu un runāju ar pieklājīgu un kāŗtīgu meiteni, mana vecuma, žilbinoši baltā blūzē, kura ir mana kolēģe universitātē un dzīvo kārtīgu dzīvi. tajā brīdī es padomāju par sevi, ka varbūt būtu laiks pieaugt, ģērbties tā kā kārtīga jauna sieviete un atbilstoši uzvesties.
|
|
|
10 čubinājušiess | pačubini
|
| Wednesday, February 25th, 2015
| |
10:16 am - lēnām sāk atiet
|
man ir izveidojusies otrdienu mazā rutīna. skolas bāriņā ierasties ap 17:30 un laikā līz 19:30 braši izraut 4-5 dzērienus, pēc tam doties mājās, uzvilkt legingsus un iet uz jogu, kura sākās 21:30, kur jāstāv ne tikai svecītē, bet arī arklā, zivī, uz galvas un uz rokām. dēļ sava žvingulīša, ir tāds pūkainums, bet aktīvā darbošanās liek elpot dziļi. kad jāsāķ stāvēt uz galvas (apmēram 16 minūtes pēc nodarbības sākuma), es parasti pirmajā reizēs pārveļos galvai pāri, bet otrajā reizē nostāvu kādas 4 minūtes bez problēmām. pēc tam apguļoties uz muguras, pēc pusminūtes, viss ķermenis sasmeldz TĀ, ka pēc minūtes tevi tā ATLAIŽ, ka šķiet, ka tā jūtas pasaule, kad cunami vilnis ir norimis. baigais kaifs. pēc pusotru stundu aktivitātēm es iekrītu absolūti meditatīvā stāvoklī un izlidoju no zālēs, pēdējā.
ap 0:00 es jūtos tik svaigi un skaidri kā stikliņš.
|
|
|
pačubini
|
| Friday, November 21st, 2014
| |
12:09 am
|
|
| Thursday, November 13th, 2014
| |
8:20 pm
|
Nekad dzīvē nesaki nekad. Var jau mēģināt iestāstīt sev, ka kaut kādi principi tur un ir kaut kādas robežas, bet katru reizi, atkāŗtoju katru(!), dzīve mēdz iegriezties tādā elegantā giezienā un pakutināt ar kāju pirkstiem tev paduses, ka nu tiešām jābola konceptuāli acis.
Nekad dzīvē nesaki nekad
|
|
|
1 čubinājušies | pačubini
|
| Wednesday, October 29th, 2014
| |
5:05 pm
|
man ir vājinieks un gribas sūdzēties. gribas, lai kāds pažēlo (nav tikai par ko).
un pie visa reizē, man riebjas šitāds piņķšķētāju garastāvoklis, tā vien gribas ar stingru roku uzšaut pa pakausi, sapurināt vaigus.
cūcība
|
|
|
1 čubinājušies | pačubini
|
| Sunday, October 26th, 2014
| |
11:12 pm
|
es esmu dusmīga un jūtos nožēlojami. man nepatīk slimot, jo tās ir vienīgās reizes, kad mans ķermenis nav stiprs. es varu dienām maz gulēt (vai negulēt vispār), bet tad, kad jāvar, tad es visu varu. kad šonakt pamodos, jo gandrīz piečurāju gultu, sajūtos varen debīli, ņemot vērā, ka no divu gadu vecuma modos naktī un prasījos uz poda. bet kad jāsāk rīt antibiotikas, es vienkārši morāli sagrūstu. man riebjas, ko antibiotikas dara ar manu ķermeni. nevienas narkotikas man nav likušas justies slikti pēc-periodā, bet tās antibiotikas ir kaut kas drausmīgs.
pēdējo reizi bija jādzer, kad man bija 19, es saslimu ar to sasodīto cūku gribu, un nevarēju dzīvoklī piecelties no gultas. gulēju blakus tikko izkastrētajam kaķim, ar tik pat glāžainām acīm, briesmīgi gribēju raudāt, bet pat to nevarēju. es nevarēju neko ieēst, jo rīšana šausmīgi sāpēja un es nevarēju piecelties no gultas, jo nebija spēka. pirmās divas dienas ar antibiotikām iedzina mani vēl lielākā bezspēkā un pa pustransa stāvokļiem likās, ka nu būs dirsā. viss. šitais vairak ilgi nevilksies.
|
|
|
3 čubinājušiess | pačubini
|
| |
1:05 pm
|
nu sveiki kanareiki!
25 un pirmo reiz cistīts,
vai nu tiešām nevarēja iztikt?
|
|
|
pačubini
|
| Thursday, October 23rd, 2014
| |
2:45 pm
|
|
mans restaurācijas profesors šausmīgi priecīgi paziņoja, ka viņam liekas tik jancīgi, ka es katru akmeni (dažādu vēsturisko materiālu paraugi) pasmaržoju. vēl viņs piebilda, ka viņš zin dažus, kuri katru akmeni palaiza (neatzinos, ka to nedarīju, jo man bija netīri pirksti). nav jau arī smalkais stils citu studentu priekšā laizīt ķieģeļus.. tā jau pārējiem šķiet, ka "tā jau ir mazliet kukū".
|
|
|
pačubini
|
| Wednesday, October 1st, 2014
| |
11:57 pm
|
|
man, lūdzu, glāzīti mūžīgās laimes
|
|
|
pačubini
|
| Sunday, September 21st, 2014
| |
9:10 pm - starpcitu
|
kopš strādāju darbā pie mājām, esmu pasākusi pēc darba iedzert (jo par brīvu viss kas lien). tā jau visi, bet es esmu pasākusi katru reizi uzjaukt kādu jaunu dzērienu, lai būtu tā, ka pēc pusgada būtu apzinājusi visus sajaukumus, ko vien var izveidot no tur pieejamajiem dzērieniem. šodien ievilku campari on rocks, gluži kā tajā grāmatā, ko pirms laika lasīju - visi pēcpusdienā to vien darīja kā glāzē zvalstīja ledus gabaliņus. itālija, nu protams.
savukārt pēdējā laika favorīts ir aperol spritz sajaukums, ko mēdzu iešaut arvien biežāk. lekker, zeg
|
|
|
pačubini
|
| |
2:28 pm
|
vispār katru reizi, kad ir sūdīgi - tas nenotiek bieži - gribas mājās.
man liekas tur ir kaut kāda baigā atgriezeniskā saite
katrā ziņā man šķiet, ka pastaiga pa mežu, rudens saules pielieta, ar vieglo trūdu smaržu, palīdzētu
vismaz nevilktu pie zemes krūškurvi tik daudz
|
|
|
2 čubinājušiess | pačubini
|
| |
2:02 pm
|
skumt var periodiem, mainoties intensitātei, dažbrīd iegriežot dziļāk, kad gribas ironiski atjokot pretim draugiem, lai paņem tak to neaso nazīti un izgriež man sirdi laukā, asarām joprojām izpaliekot, bet vajag tikai 5 minūtes sarunas ar mammu (kura vienmēr visu pasaka bez ceromonijām, tā kā ir), lai izplūstu asarās un elsās.
mamma varētu būt palicis pēdējais cilvēks, kurš vēl ir spējīgs uz emociju iekurbulēšanu dziļākajā stadijā. savādāk raudiens nenāk nekā.
current music: tori amos - happiness is a warm gun
|
|
|
| Thursday, September 18th, 2014
| |
10:45 pm - skaldi un valdi
|
|
meitenes ilgojas citādāk nekā puiši
|
|
|
pačubini
|
|
|
|
|