|
|
Friday, September 18th, 2015
| |
3:24 pm
|
pieslēdzos šodien  apjukums kauna sajūtai.mana pilsēta uzņems 700 bēgļus tagad uz sitiena, kad rodas nepieciešamība, nemaz nerunājot par pārējām lielākajām 30 pilsētām, kuras uzņems +/- tādu pašu skaitu.
kad es stāstu holandiešiem par Latviju, tad saku - ka Valsts teritorija ir lielāka par Nīderlandi, bet dzīvo tikai 2 miljoni cilvēku. Hāga, kura ir ievērojami mazāka kā Rīga (!) un kurā dzīvo 500 tūkstoši cilvēku uzņēms tikpat, cik visa Latvija kopumā. nn tur visādi Dzintari kaut ko apelē, ka būtu nepieciešams saprast/izmeklēt, kādas būs sekas! Kauns! Pētījums, kurš ilgtu vairākus gadus, pētot uzņemšanas procesu un tā sekas tiešām tiek likts kā saprātīgs arguments trauksmes situācijā?
Kas tā par modi izcelt mūsu ĪPAŠO STATUSU, salīzinot ar pārējām Eiropas valstīm? Kas tā par Orvela vienlīdzīguma spekulāciju?? Absolūta nekompetence kaut kādā procesa sistemātikā, lūk šajā procesā mums nevajadzetu lekt iekšā, jo mēs nezinām kāds būs iznākums, bet redz status quo paturēšana, kurā mēs principā tiekam iegrūsti "nogaidot" (jo trauksmes situācijas zelta vidusceļu nav), tā sekas (status kā NATO dalībvalstij) ir mazāks bieds, tā sanāk ko?
Kauns.
|
|
|
17 čubinājušiess | pačubini
|
| Tuesday, September 1st, 2015
| |
12:21 pm - back to the school I
|
'The ship is the heterotopia par excellence. In civilizations without boats, dreams dry up, espionage takes the place of adventure, and the police take the place of pirates' Michel Foucalt
current mood: dreamy
|
|
|
pačubini
|
| Monday, August 10th, 2015
| |
1:15 pm
|
Ko es varu pateikt par vientulībā pavadīto gandrīz mēnesi? Bija daži stāsti par rubli, kurus neminēju šeit, aktīvs sportošanas un kačāšanās laiks, darbs it kā piecas dienas nedēļā, bet nejūtās vispār, tikai tad, kad nobliež 12 stundas pēc kārtas karstumā. daži laiski rīti pludmalē, saulē, un šādas tādas grāmatiņas palasītas. visas 30 mazās un lielās lietiņas to do listē tika izdarītas (nekas sevišķs). Gandrīz katru vakaru ar restorāna kolēģiem 1-5 dzēriens un +-2 reizes nedēļā ballīte.
absolūts intelektuālās socializēšanās trūkums. vienu vakaru, kad iedzērām ar gudrajiem studentiem, gandrīz visi bāli, jo baigi rukājot arhitektūru pie kompjiem garas dienas, es ar savu brūno seju kaunējos atvērt muti, jo izņemot teorijas grāmatas dziļāk neieslīgu pašlaik. Redzot, ka 95% cilvēku neredz, kas notiek apkārt, respektīvi 'are not aware', man neliekas nepieciešami kaut kādi mēģināt to mainīt. Tajā pašā laikā, es labprāt pajautātu viedokli pat neredzīgajiem, kā viņiem šķiet kāpēc grieķu skulptūra bija tik advancēta, kamēr viņu 2d māksla bija +- 1000 gadu atpakalikusi. es gribētu parunāt par īstām lietām un pajautāt no intereses jautājumu par cilvēku vecākiem, ja tos ieraugu skaistus un staltus, bet es to nedaru, jo sajūta, ka ir kaut kādas neredzamās robežas lielākajai daļai cilvēku un ir lietas par kurām runā un ir lietas par kurām nerunā. es gribētu arī cilvēkiem jautāt par viņu personisko vientulību, bet es to nedaru, tāpat jau to nedarot cilveki regulāri lieto vārdus 'strange' manā virzienā.
es neteikšu, ka es nezināju, ka šitā būs. precīzāk izsakoties, es zināju, ka šitā būs. un es arī zinu, ka kad 7dien iekāpšu lidmašīnā, man būs 2 lieliskas nedēļas pilnas mīlestības, īstuma un skaistuma.
kādus secinājumus vajadzētu izdarīt? nezinu. paklausīšos bjorkas jauno albūmu. patīk
|
|
|
1 čubinājušies | pačubini
|
| Tuesday, July 28th, 2015
| |
12:22 pm
|
|
| Tuesday, July 14th, 2015
| |
2:40 pm
|
mājās es palieku mīksta, nav nekādas vēlmes kačāties
piesēdiniet mani pie auto stūres un es aizvedīšu jūs uz munameģi, minsku vai karēliju
šķiet, ka lietderības koeficients krīt dramatiski
vēl man patīk apmaldīties mežā uz papildus 10 kilometriem
|
|
|
pačubini
|
| Wednesday, July 8th, 2015
| |
8:33 am
|
būtu stulbi teikt, ka atbraucu uz Latviju un nosalu. izklausās strupi, bet fakts būtisks. pirmo reizi 5os gados, atbraucu no Hāgas, kur bija 35-30 un saulains. un neizskatās, ka kaut kas mainīsies nākamās nedēļas laikā... līdzi paņēmu 5 kleitas. optimāli!
ar papiņu kā sarunāts uzmodinājām mammu šodien 7os. ar paštaisīto vegānu kūku (papiņš pacentās!) šanpanieti un brīnumsvecītēm. vakar, kad pārrados, uzreiz iebrāzos garāžā, kur ieraudzīju beidzot dzīvē brāļa K. 81. gada hondas mocīti, izlaidu pa rajonu, ajē, nē nu žoklis līdz zemei. tagad domāju, ka nav ko dirsties un jāņem būs līdzīgs holandē, tikai tie vecie smukulīši skaisti, bet smagi pēc vella. nu ir grūti ar tiem 200 kilīšiem.
|
|
|
2 čubinājušiess | pačubini
|
| Tuesday, June 30th, 2015
| |
1:13 pm
|
reiz O. pieminēja, ka būt pieaugušam nozīmē 3 lietas:
1)pats sev gatavo ēst (vai maksā kādam to darīt savā vietā)
2)pats sev kārto istabu (vai maksā kādam to darīt savā vietā)
3)māk pateikt nē (hahaha, vai maksā kādam to darīt savā vietā)
manā vecumā, mamma staigāja jau ar kliedzošu gaļas vīkšķi apkārt, savkārt O. mamma mūsu vecumā jau veda viņu uz pirmo klasi (!)
es savukārt neskatoties uz visām iepriekšminētajām pieaugušo lietām beidzot jūtos pieaugusi, sekojoši:
saistībā ar mammas 50 gadu jubileju, organizēju ģimenes vakariņas (pirms lielajām oficiālajām svinībam), 8 cilvēkiem buržuju restorānā.
fakts, ka es par visu maksāšu (vai ja 'brālis' gribēs piemest, tad pusi), liek man justies pieaugušai (jo iepriekšminētas lietas daru pati jau vairāk kā 10 gadus)
|
|
|
pačubini
|
| Tuesday, June 23rd, 2015
| |
3:04 pm
|
attiecības ar cilvēkiem kurus mīlu ir rizomātiskas, tā pat kā domu process.
runājot par citu tēmu, gribēju jums ieskicēt savu briesmoni-rijēju, kurš ierodas ciemos neaicināts, konkrētajā cikla daļā
vakar nepilnu 15 minūšu laikā, notiesāju puskilo ķiršu, puskilo zemeņu un ieleksēju puslitru mango smūtija.
pusstundu vēlāk stacijā, man palika slikti, vopšem gribējās ko sāļu, notiesāju mazo paciņu sāļā popkorna.
pusstundu vēlāk ielīdu gultā, lai pagulētu, jo briesmīgs sagurums, BET pirms aizmigu, gultā izēdu burciņu ar olīvēm.
|
|
|
pačubini
|
| Monday, June 22nd, 2015
| |
10:56 am
|
okei, okei,
atzīstos skaļi divās lietās - šomēness izdzēru pirmo espresso dzīvē (lēnām augu, ja), tas nozīmē, ka vienīgais līdz pamatīga pieauguša cilvēka dzīvei, man atlicis sākt dzert viskiju
man riebjas (JĀ, RIEBJAS, RIKTĪGI BESĪ, BĻA), būt 'vienīgajai'. vienīgajam mazbērnam, vienīgajam bērnam savam īstajam tēvam (paldies dievam, mammai 'tika' mani gadījuma rakstura radinieki -brāļi), vienīgajai un īstajai mīlestībai. tas tā, cilvēciskajā kontekstā. man netraucē būt vienīgajam gaļās neēdājam starp gaļēdājiem, vienīgajam viskija nedzērajam ballītē, vienīgajam puskrievam darba grupā etc.
es nezinu vai tā ir mana nepieaugušā griba ne-uzņemties atbildību vai arī tas ir tīri normāli
|
|
|
pačubini
|
| Sunday, June 21st, 2015
| |
3:15 am - ?
|
Live fast die young
Bad girls do it well
|
|
|
pačubini
|
| Tuesday, June 16th, 2015
| |
10:45 am
|
Baigais pievilkšanas spēks vienai meitenei, kura nāk ar draudzeni dzert sulas/kapučīno un pļāpāt. Tādi vaibsti, ak
Es viņu redzu varbūt kādu reizi mēnesī, bet to draudzeni biežāk. Droši vien, ka viņa nāk arī biežāk, ņemot vērā, ka es nestrādāju 7d12h nedēļā
Tā draudzene man ne pārāk, jo viņai tāds spiedzīgs balss tonis, un šķiet, ka no Amērikas
Pēdējo reizi, kad viņu redzēju, vispār jancīgi sanāca, jo ne-ierastā darba vide bija apkārt.
Aizpeldējām kaut kādā tur čota-ņe sestdienas rīta uzēst brokasti uz mūsu iemīļoto kafeinīcu ar O. Kaut ko tur aizrunājāmies, bet es aizskatījos uz personu (neatpazinu absolūti nekādīgi, no tā rakursa), tā pilnīgi, ka ne aci atraut. O. vēl prasa, kas ira, es tikai - smuka meitene,
a bet Meiteni atpazinu tikai kad viņa cēlās maksāt par kafiju. Droši vien smieklīgi izskatās, ka es tur ar semi-akārtu žokli pakaļ skatos.
Mēs pēc tam izgājām ārā un gājām uz Ā. dzīvokli, lai aplietu augus, un tad viņa vēlreiz nāca pretim ielai uz ko es atkal nobolījos pakaļ.
Es jau pirms kādiem 3 mēnešiem nodomāju: nē, nu kad nākamreiz redzēšu, sabāzīšu telefonnummuru rēķinā/aiz piedurknes/ kabatā, bet tā arī katru reizi noraustos.
|
|
|
2 čubinājušiess | pačubini
|
| Monday, June 8th, 2015
| |
5:46 pm - āķīgi, hujāķīģi
|
runājot par nostaļģiju
levitēju kaut kur starp zib-bildem prātā par domu, kad mēs dzīvosim (minimāli es un O un vēl kaut kādi co&* ja viņiem/viņām gribēsies) kaut kur, kur būs silti po žizņi
un inta-bildēm no maniem to-reizējiem Latvijas biedriem, kā viņi tagad joprojām dzīvo un veido dzīves (un apziņai, ka es neesmu daļa tās) un cik skaisti tas izskatās
P.S
Augustā būs pieci apaļi gadi kā dzīvoju šeit
TRīSPUNKTS
current music: gus gus - obnoxiosly sexual
|
|
|
pačubini
|
| Tuesday, June 2nd, 2015
| |
11:11 am
|
laikam tas atkarājās no viņu intonācijas, sejas izteiksmes, apstākļiem, kuros TAS notiek, bet 98% gadījumu (nē, protams, tas nenotiek ahujenna bieži, es necenšos būt pretencioza, pasarg dies), kad puiši balsī atzīstās man mīlestībā, tas mani saskumdina. atslēga slēpjas tajā pašā aktā, ne jau faktā. neesmu jau duma, lai to nejustu vai neredzētu.
es, protams, esmu domājusi par to, ka man, kaut kas ar galvu nav kārtībā. kaut kur pakausī kaut kādas indiāņu (?) teikas galvā sarosās, kur, ja ko pasaka balsī, tad tas pazūd/izkūp (bet esmu pārāk liela, lai to lietotu kā pamatotu argumentu).
sajūta, ka man tagad kaut kas ir jādara pretī? ka man tagad ir kaut kādi pienākumi? kas tagad notiks? no manis kaut ko gaida?
- šitie zvēri sāk blandīties pa galvu un vajāt manu sirdsapziņu, jo es taču sen nespēlēju 'tu - man, es tev' spēlītes. mīlestībā ir tik plaša un visaptveroša, ka mēģināt viņu kau tkā ierāmēt kaut vai drusku, mana interese zūd
|
|
|
8 čubinājušiess | pačubini
|
| Wednesday, May 27th, 2015
| |
5:19 pm
|
In ancient rhetoric there is a concept called “kairos” which simply defined is the ability of the rhetorician to quickly take into account various aspect of the given context and utter a speech act that based on the contingencies of the situation, would have the greatest impact. Kairos is the ability to capture the moment.
From a rhizomatic perspective, the structure of improv interaction is a multiplicity in that there are multiple intertwining scenarios that may or may not be related to one another. Any topic of interaction is subject to morph, end, proliferate and it is ontologically dynamic and indeterminate. Temporality and linearity are either non existent, or perturbed, as well as the notion of space itself, since any scenario at any point can transition from being a representation of a realistic moment to one of utter absurdity springing into existence through a random gesture or utterance.
Improvised interactions are structured as inherently chaotic and in flux. Perhaps that is why they really resonates with life, at least for me.
current music: braids - letting go
|
|
|
pačubini
|
| Tuesday, May 19th, 2015
| |
2:40 pm - attack the fucking anthropocentrism jeb i am very sensitive today
|
un kāreiz šodien atbilstošs lasāmmateriāls vakardienas fake-šausmām
"The oedipl relationship between humans and animals is unequal and framed by the dominant human and structurally masculine habit of taking for granted free access to and the consumption of the bodies of others, animals included. It is also a token of the human subject's taboos and fantasies. It is also a token of the humans subject's sense of supreme ontological entitlement."
Jā, Rosi Braidotti, mēs, bļa, varam
|
|
|
pačubini
|
| Monday, May 18th, 2015
| |
6:45 pm
|
šodien darbā ap pusdienas laiku ienāca Bikram yogas īpašniece (pati arī pasniedzēja). viņa gan mani neatcerējās (kā nekā +- 2,5 gadi pagājuši, kopš biju aktīvs bikram patērētājs). atnāca ar diezgan izskatīgu un vecumam atbilstošu uzšāvēju (kungu). pasūtīja svaigās sulas, salātu un burgeri, bioloģisko, ar ko taisījās dalīties. kad ēst bija gatavs un pasniegts, viņa man klusām noteica "es pasūtīju burgeri" uz ko es atbildēju - jā! "bet šis ir veģetārais burgeris..", uz ko man atkārās žoklis, ko es veikli aizvēru, atvainojos un aizskrēju uz virtuvi laboties.
mana automātikā, es biju pats nolēmis, ka šādi cilvēki jau nu noteikti neēd gaļu. štrunts ar visu, bet beigās pats sev nesapratu - vai man kauns par sevi, vai par viņu. neba jau mani krata, ko citi cilvēki ēd, bet, nu kaut kas dzēlīgs tur mazliet bija, acīmredzot.
kļūda matriksā, he
|
|
|
4 čubinājušiess | pačubini
|
| Wednesday, April 29th, 2015
| |
1:13 pm - architecture, who?
|
es tikai trīsdīprintoju, leju betonu, lāzerēju, spaidu (taisu flīzes) un valdu
un protams, theory is the new sexy, bloody hell AGENTIAL REALISM, YOU ORGASM ME
|
|
|
1 čubinājušies | pačubini
|
| Wednesday, April 22nd, 2015
| |
7:14 pm
|
|
great. novembrī braukšu par skolas naudu uz Kyoto. izskatās, ka pirms 2 gadiem pieņemtais plāns katru otro gadu lidot kaut kur tādu izpildās
|
|
|
pačubini
|
| Tuesday, April 7th, 2015
| |
5:32 pm
|
|
vakar klausoties A. miksteipu uzgāju savu 2015. gada atklājumu mūzikā - Glass Animals. vakar un šodien visu dienu klausos. pie dziesmas Pools es gribu celties kājās un dejot uz galda, joptvai, maketu zālē nesapratīs.. apvienojot to ar pēdējo dienu notikumiem, nevar saprast vai nu pavasaris atnācis vai nu es esmu samīlējusies vienkārši mūzikā vai nu pašā A., jo protams atradu to viņa miksteipā. ei nu sazin
|
|
|
3 čubinājušiess | pačubini
|
| Sunday, April 5th, 2015
| |
10:54 pm
|
|
|
|
|
|