|
|
Sunday, August 31st, 2014
| |
9:29 pm
|
|
sveikas iesnas un pirmais septembri.
|
|
|
pačubini
|
| Wednesday, August 27th, 2014
| |
10:09 am
|
sākam jau-no dzīvi ar šo nedēļu, kad iedzerts tiek katru vakaru un pietkdien draudz iedzeršanas sākums ta ap 12. burbuļi ne tikai galvā, bet arī vēderā, ai kā patīk. divi jauni lieliski darbi (mana pēdējā darba diena tiešajos arhitekta pienākumos, gribas smaidīt par kolēģu organizētajām by-by vakariņām šovakar), mazliet kutināšana krūškurvī, jo nevar jau vairāk atcerēties, ka bija, kad bija jāmācās skolā un nākošnedēļ viss pa īstam atkal atsākās. par spīti tam, ka izklausās neveselīgi, dzīves kvalitāte iet uz augšu, vakar pat biju oficiāli staipīties un atsāku sportot katru otro dienu.
urrā urrā
|
|
|
pačubini
|
| Sunday, August 10th, 2014
| |
5:18 pm - score
|
viss baigi forši. nu tiešām!
Js. izjūtās daudzsološs, K. (kura atbrauca ciemos no tālās Kopenhāgenas un kuru es nevaru beigt mīlēt, spaidīt, ņurcīt, laizīt tāpat kā pirms 7 gadiem, kad iepazināmies), saka, ka Js. ir ļoti foršs, patīkams un ka vajag, visu vajag. Man ieraugot Js. pēc 1,5 mēnešu neredzēšanas, celīši trīcēja un sirsniņā vibrēja kolibri. K. secinājums par foršuma un vajadzības koeficientiem, vienīgais, ko gribējās dziedāt ir "We accept, you`re one of us!!"
Tagad jāmāk izvēlēties vislabākais no visiem darba piedāvājumiem, un jāsavāc mazliet morāle, lai pabeigtu rakstīt, darīt visus senāk iesāktos projektus, pirms augusta beigām. Bet nu vajag, vajag. atpūtā ir būts šajā vasarā +/- 1.5 mēnešus, tiesības dabūtas, atvaļinājuma pēdējā dienā, varu sevi jau mazliet ievirzīt produktīvā gultnē, johaidī!
|
|
|
pačubini
|
| Monday, August 4th, 2014
| |
11:18 am
|
nu parīt būs jābrauc prom. ir labi. ir drausmīgi labi. lai arī negaidīti, bet sanāca tomēr pavadīt ilgāku laiku dizmtenē. dabūju tās moča tiesības, un tas vienīgais, kas mani mazliet urda, tagad gribas tik sēsties mugurā dzelzs zirgam un laist prom uz karaļvalsti aiz trejdeviņām zemēm. tas vienīgais.. lielā urda sajūta
bet izlaivoju veselas divas reizes, kur ar A. abas reizes bijām pirmie, peldējos katru dienu (vakar pat 4os dažādos ezeros), biju pirmo reizi mūžā Aglonā (mani visi kristīgie senči, droši vien, būtu sajūsmā), samīļoju tos, kurus gribēju samīļot. tagad tikai aiziet jūriņā atpakaļ. piektdien trīs darba intervijas. ajē. augusts holandē būs interesants - divi jauni darbi un vēl trešais vecais vēl jāatstrādā līdz augusta beigām, skola atkal sāksies. K. brauc ciemos (mīlu, vai kā mīlu), nu un protams (ja vēl būs aktuāli), Js. būs atpakaļ no nekurienes.
vienīgā mazā škrobīte, ka neaizvilku ar motoinstruktoru I. peldēties uz ezeru. bet nu nevar jau viss būt ideāli
|
|
|
pačubini
|
| Friday, July 4th, 2014
| |
11:24 am
|
LV baigi daudz neko nedaru. mēģinu ierobežot savu "mājas produktu izsalkumu". NL ne pienu, ne maizi uzturā nelietoju, te jūtos kā bērniņš ar sārtiem, apaļiem vaidziņiem, kuri pie tam vēl ar miltiem notašķīti. lai arī paņēmu Hārviju un viņa postmodernismu līdzi somā, kopš 20. jūnija izlasīju tikai divas pirmās nodaļas (baigi negribas skarties klāt). ir jau interesanti, bet wē. bijām uz koncertu, tad būs arī vīkenda izbrauciens pa kurzemi un laivas, visu nākamo nedēļu braukāšos ar mocociklu, un pa starpām apmeklēšu lv dakterus.
vakar aizgāju sūdzēties par celi, aizgāju ar draudiem pa pleca nestabilitāti un obligāto izmeklējumu. "Eto kakoi to polnij bred!" , kā man mēdza teikt Vlads, kamēr mēs sēdējam tējnīcā ap 3 no rīta un pīpējām cigaretes (laikā, kad viņš vēl nebija uzlecošais teātra superstārs Latvijā).
klausos čivekļus aiz loga, filozofēju par faktu, ka LV neviens vairāk no manis neko negaida un smejos par faktu, ka kādreiz ieejot konkrētās vietās rīgā, vienmēŗ varēja redzēt kādu pazīstamu seju. tagad vairāk tā nav. veca palieku un visur tikai jaunieši apkāŗt, ha-ha
vēl filozofēju par faktu, ka ceru, ka man kādreiz uznāks tā nepārvaramā vēlme būt šeit atpakaļ. bet pašlaik nezinu, kādu iemeslu pēc tā vienkārši kaut kad vēlāk uzrastos. nu cerams.
|
|
|
pačubini
|
| Monday, June 9th, 2014
| |
10:59 pm
|
|
| Saturday, May 31st, 2014
| |
11:29 pm
|
pirms mēneša paņēmu biliotēkā Bukovski un kaut kur ārā, pieturās tā ik pa laikam spurdzu, ka cilvēki pievērsa uzmanību. šodien ievilkos bibliotēkā pēc treniņa un savācu trīs Irvinga grāmatas. jāatzīst, ka, lai arī man plaukti papilni ar viņa romāniem, pēdējo grāmatu izlasīju pasen. kādi divi trīs gadi atpakaļ būs.
šodien cepos uz jumta plika un gribēju kliegt visiem neredzamajiem cilvēkiem, ka jā, baigais kaifs atkal lasīt savu mīļāko rakstnieku un beidzot es māku arī noformulēt kapēc tieši viņš man ir tik mīļš. nav jau runa par māsām kuras pišas ar brāļiem, casual foursome, kropļiem, tetovējumiem, alkām, mīlestību utt. un tjprjm
runa ir par faktu, ka viņš tik viegli to visu stāsta, tā, it kā tā būtu norma. tā it kā neparasta dzīve būtu kā norma un tas ir tieši tā kā es to redzu, tieši tā kā man liekas, kā tai vajadzētu būt.
baigā iedomātā intimitāte rodas, saprotot, ka es viegli varētu būt kāds tēls viņa grāmatās, un ja mēs būtu pazīstami, dzertu katru otro trešdienu kādā taimskvērā pa rūgtai kafijai, ko noskalotu ar krāna ūdeni, salietu mazliet apbružātās glāzēs un es dalītos ar kādu savu dzīves notikumu - viņš neelstu un nepūstu, un neieplēstu acis pārsteigumā, bet varbūt šad tad mani pātrauktu, lai precizētu kādu detaļu, ko ar smalki noasinātu zīmuli ierakstītu savā otrreizēji pārstrādātā kartona kladītē. tā teikt, lai varbūt mazliet piekoriģētu un izmantotu kādam ceturtā plāna tēla aprakstam kādā no viņa ģeniālajiem darbiem.
love.
|
|
|
pačubini
|
| Friday, May 30th, 2014
| |
5:42 pm
|
man gribétos sanemt aiz rokas katru Spinozas statuju, kuras dazreiz médz parádíties sur tur dazádás pilsétás.
Varbút pat paglaudít galvu un piespiesties pie sána, ká ístam draugam. já
|
|
|
pačubini
|
| Wednesday, May 21st, 2014
| |
6:19 pm
|
šodien draugi pus pa jokam, pus pa nopietnam tomēr pielauza aizsūtīt lakonisku un īsu sms uzstājīgājam franču muzīķim, jautājot, kad tad būs tās solītās franču vakariņas, un ko atbilde atnāca drīz un korekti: "tonight"
garā melnā kleita ar pliko muguru - check, lūpukrāsa - check. a ko tad vēl citu vajag.
|
|
|
2 čubinājušiess | pačubini
|
| Sunday, May 4th, 2014
| |
12:03 pm
|
Aleluja, pagājušo nedēļ, 3 minūšu laikā nopirku lidmašīnas biļetes. 3 minūšu laikā, pēc saņemta ienākošā zvana, kur Papā paziņoja, ka uz Itāliju nebrauksim, jo viņš ir pazaudējis pasi.
Ja dzīve būtu laimīgs sēdošs buda, es tagad viņai aizdedzinātu žūksni ar vīrakiem, ajē!
|
|
|
pačubini
|
| Thursday, April 17th, 2014
| |
10:32 pm
|
jā, nu dzīve sit augstu vilni, jāsaka gan.
šķiet, ka jau no februāra viss iet arvien arvien uz augšu, nu ne jau statiski lineāri, bet tomēr. un, pa visai šai tīrajai mīlestībai pret dzīvi un pret darbu, un pret jogu un pret cilvēkiem, es (beidzot!) kādu satiku. klasisks filmas stāsts (a man jau savādāk garlaicīgi), kad vēlu naktī, nokavējot savu vilcienu, ieraudzīju pa diognāli sēžam pretī kādu tīri simpātisku jaunēkli, ar kuru mēs sasmaidījāmies, kuram es iemetu zīmīti ar zīmējumiem, jautājumiem un telefonnumuru, pirms kāpšanas ārā.
kuru es nākamajā dienā pavadīju uz lidostu, lai neredzētu nākamos mēnešus un man nebūtu iespējas iepazīt šo cilvēku labāk (kā man veicas ar šiem tipiņiem, kuri aizpiš uz kaut kurieni uz nez cik ilgu laiku).
BET! vissmieklīgākais, ka priecājas visi. O un N sit plaukstas, L smaida savus pērļu baltos zobus, K ūjina, mamma saka paldies dievam, un šķiet, pat ome, neķītri piemkiedza man ar aci. izskatās, ka visi biji noraizējušies, ka man vairāk neviens nekad tā pa īstam elpu neaizraus, haha.
nu, tagad būs laikam jāaizbrauc uz Zviedriju (!)un jāpaķer uz izbrīnu. tā teikt - es te tā netālu kaimiņos biju, hahaha..
un no visām valstīm, kur es gribētu nokļūt.. nu Zviedrija točna nebija sarakstā, haha
kā teica neatceros kurš, paradokss ir tad, ka mēģina apaļā istabā iečurāt stūrī. te tev nu bija
|
|
|
2 čubinājušiess | pačubini
|
| Monday, February 24th, 2014
| |
4:33 pm
|
vakar ar starpniekiem no rīgas atlidoja baumiņas, kas man literāri atkāra žokli un iepleta acis (neba jau nu daudz kas var mani pārsteigt, tāpēc arī izceļu šo visu).
a. jau pusgadu ir stāvoklī..
es jau zinu, ka klasesbiedri mani nepārsteidz ar otrajiem bērniem vai kā nu tur sanāk, un arī fakts, ka ar a. neesmu runājusi kādus gadus 3 arī nespēlē baigo lomu šajā visā (un pat fakts, ka mums nav nekāda kontakta).
vienkārši kāreiz jau es viņu saucu par savu meiteni un mēs dalījām kaķus un dzīvokli. un (!) es ļoti labi atceros kā viņa gānijās par to pašu puiku ar kuru tagad uzceps atvasi, gānījās un spļaudījās ar salauztu sirdi. un pēc tam bija daudz kas pa vidu un tagad tikai tas fakts - tas pats puika, 4 gadu atstarpe un trešais ceļā.
|
|
|
pačubini
|
| Thursday, February 6th, 2014
| |
2:26 pm
|
es, principā, esmu izaudzis no kaut kādu īpašabu ienīšanas citos cilvēkos, sak, nav jau vairs 16. un nav jau tā, ka baigi krata, kas citam kabatā, bet ir, tomēr, viena lieta, ko es tiešām nevaru ciest cilvēkos. Liekulība. Tā lūk, vienmēr, kas šie cilvēki kādā no savām daudzsejainajām šķautnēm pamanās iejusties kā klimpas piena zupā, mani sak kratīt iekšēji drebuļi, žvīks pār kauliem un gribas kārtīgi pa vaigu šiem ievilkt.
Vēl dr. vatsona stilā uzkliegt virsū :" Don't be such a hypocrite!!!!"
|
|
|
pačubini
|
| Friday, December 13th, 2013
| |
1:18 pm
|
te nu es esmu. iemīlējies pilsētā, ko vēl īsti nevar saukt par savu, kaut gan atrodies tur katru dienu. ja es šajā valstī palikšu, tad, bitīt matos, būšu te atpakaļ tikko izkāpšu ar nākamo diplomu no skolas sola. cilvēkus te gribas aiztikt un glaudīt šiem galvas, nemaz nerunājot par lielisku darbu un darba kolektīvu. tikpat labi sāk vilināt doma, skolas atlikšana un ilgāka pastrādāšana, kuru, starpcitu, atbalstītu visi priekšnieki.
pirms 7 gadiem mani entuziastiski apsēda doma tikt dzīvot uz šito pilsētu, kura izgāzās, jo toreiz nepaņēma mani skolā. pirms 4 gadiem mani piemeklēja neredzēa veiksme-teiksma, kā dēļ es tagad esmu tur, kur esmu. un izskatās, ka te mani gaidīs atpakaļ gan darbā (nu skola jāpabeidz), gan ar elitāru un lētu dzīvokli vecpilsētā (Rīga-Hāga centra dzīvokļu tradīcijas nevar pārtraukt). Man būs skats uz dārzu, 6 metru augsti griesti, antresols ar madraci uz tā un lielas palodzes ( par šādu istabu es sapņoju jau kādus gadus 10), uz kurām lēnām nopīpē plaušu zilu. Ah jā.
|
|
|
pačubini
|
| Thursday, November 28th, 2013
| |
5:50 pm
|
|
Man liekas, ka es iemīlētu Maskavu tikpat stipri, cik es mīlēju Rīgu. Kāreiz
|
|
|
pačubini
|
| Thursday, November 21st, 2013
| |
3:18 pm
|
pēc vairāku gadu pārtraukuma ieradās klusi un nemanīti Bjorkas periods.
Dramatiski, ka joprojām, gandrīz visām dziesmām zinu vārdus..
Sēžu darbā ar lielajām austiņām, mierīgi braukāju pa savu planšeti ar plastmasas pildspalvu un dziedu bez skaņas līdzi. Kolēģi, kuri ik pa laikam uz mani palūr, domā, ka, droši vien, pilnīgi kukū
|
|
|
pačubini
|
| Monday, September 30th, 2013
| |
11:07 pm
|
"Nejaušība esot Dieva maniere palikt anonīmam."
Tā es izlasīju svētdienas pēcpusdienā uz saulaina balkona
|
|
|
3 čubinājušiess | pačubini
|
| Thursday, September 12th, 2013
| |
4:13 pm
|
es gribu būt tavs muskusa briedis.
tad kad tevis nebūs blakus, es berzēšu ragus gar priežu mizu, un raudāšu rūgtas asaras
|
|
|
1 čubinājušies | pačubini
|
| Monday, September 9th, 2013
| |
10:19 pm
|
brīdī, kad mentāli nobriedu (lasi:pēc vasaras), vēsturi ar siržulauzēju glīti pārlocīt četrās daļās un nolikt grāmatuplauktā starp citām vēsturēm, esmu satikusi viņu nejauši, neplānoti un absolūti pārsteigta jau otro reizi mazāk kā mēneša laikā. pirmo reizi tikko atbraucu no Parīzes. neilgi pēc tam atejot no pēc-pārsteiguma efekta, nospriedu, ka šis atkal ir kopā ar bijušo freileni ("reanimēt līķi", kā to sauc L.), vispirms noskurinājos, pēc tam nospriedu "ai nu lai jau" (ja jau tā, tad nu tiešam galīgi viss garām, jo līķu reanimēšanai neticu un cilvēkus, kuri to piekopj, īsti nesaprotu), pārlocīju un iestumu plauktā. Un tik pat ātri tas viss no tā plaukta izgāzās, jo nu.. vēlreiz satiku. Muskatiera ūsam, salmu platmali, rūtainā tvīda uzvalkā, gandrīz nogāzos (acis uz kātiem). E. teica, ka man acis palielinājās 6 reizes, kad es viņu ieraudzīju. nāk klāt, bučo skauj un mīlē tā kā nākas (un arī pirmo 20 minūšu laikā skaidrs, ka ar līķu reanimēšanu nenodarbojas, fūū).
Īstāku švītu neesmu redzējusi. Īsts Mikija kopija (Fight Club). Mīlē tā, ka pēc tam nedēļu zils gar acīm metās un jāģībst, kad atmiņu bildītes skrien garām. Un pretēji parastajai iemīlēšanās eiforijai, katru reizi paliek labāk un labāk, tā nu es stāvu un virpinu to pārlocīto lapu rokās, kas būtu jādara arī nav skaidrs, jo likt krūšu kabatiņā ar nav prāta darbs.
Tikmēr kamēr te "idloju" par tēmu un strādāju kā zvērs jaunajā darbā (jā, man riktīgi griež) skaļi klausos Shantel-Disco boy un gribu skaļi kliedzot novēlēt savām mīļajām sievietēm, neatkarīgi no tā, kādā attiecību statusā viņas atrodas, novēlēt šitādu švītu, kurš šitik kārtīgi p**.
(atvainojos par valodu)
|
|
|
pačubini
|
| Tuesday, August 27th, 2013
| |
2:17 am
|
aizvakar naktī džeza klubā ansterdamā iepazinos ar meiteni (caur L.), kura ir izlieta Eva Grīna. Viņa spēle blokflautu (profesionāla muzikante), kura viņai ir vienmēr līdzi somiņā, izskatās tik saņurcīta un saburzīta, ka gribas viņu apēst. vēl lielāks pāŗsteigums bija, kad svētdien tripojot caur amsterdamas mežu, aizbraucot uz parku uzdejot, arī viņa tur bija atnākusi. lai kārtīgi nosvinēu tikšanos, kamēr pārējie dejoja tā kā pienākās, mēs ārkārtīgi gardi smējāmies un smērējāmies pa deju grīdu. es ta jau saprotams - zīlītes plašās kā vāveru vāceles (jo tuvāk grīdai, jo labāk. nu īsts zvērs) - viņa, tapēc, ka "divas trakās satikās".
trīs svari satikās un brīnijās, hahaha, pilnīgs kukū
|
|
|
pačubini
|
|
|
|
|