Es nezinu vai šie vārdi nāk laikā, vai nelaikā. Es nezinu ko tu jūti pret mani, tu nestāsti. Es ilgojos pēc tevis, un ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti MĪLU TEVI! Varbūt tas skan banāli, bet tā ir. Es jūtos mazliet savādi un nepierasti, jo tu nēsi ar mani kopā. Es cenšos apvienot veco ar jauno, atceries dziesmu everloving!? Tā bīja diena kad es pie tevis ierados agenskalnā, datumu neatminos, bet tas bīja iepriekšējā dzīvoklī nevis tājā kur tu tagad dzīvo. Tu ieslēdzi savu mīļāko moby dziesmu, un kā izrādījās tā bīja arī manējā. Es tevi tik tiešām ļoti mīlu. Man sāk likties ka šie vārdi sāk zaudēt savu jēgu, jo es nezinu ko tu jūti kad es viņus tev pasaku, varbūt tu centies aizmirst mūsu mīlestību, bet es to neaizmirsīšu nekad. Un šī sarkanā sirsniņa, ar orandžo aplīti un skaisto burtiņu A, man tik daudz nozīmē. Es ieliku visu kas manī bīja, tevī.

Un vissbeidzot, un atkal

Es tevi mīlu.