Vēl aizmirsu piebilst motivācijas vēstules un vispār sevis plātīšanu arī casual kontekstā, bragošanu par savu vai savu rīcību krutumu. Nav ne vainas, ja saka, ka pats ar to lepojies vai tas tevi dara priecīgu, bet bez kaut kāda krutuma vai morāles džadžmenta, ka, lūk, šis, ko es esmu darījis, ir kaut kaut nenorm cool vai labs.

Man gan besī arī daudzas lietas sevī, bet par tām ir kauns (tāpēc jau arī besī).