mīlestība
Cilvēks savā mūžā mīl vairākas reizes (citi varbūt vispār ne, tas atkarīgs no tā kāds cilvēks un cik garš mūžs) Un katru cilvēku mēs mīlam savādāk, citu stiprāk citu ne tik stipri. Un, protams, gadās tā, ka kādu cilvēku mēs mīlam stiprāk par visiem pārējiem, ko jebkad esam mīlējuši, un rodas sajūta, ka nespētu būt neviens cits, ar kuru būtu tik labi, un negribas, lai tas jebkad beigtos... rodas sajūta, ka viņš (viņa) ir tas īstais. ( tas, protams, ja kaut kas līdzīgs jūtams arī no šī otra cilvēka)
Manuprāt, cilvēkiem gribās domāt, ka mīlestība ir mūžīga, lai būtu drošība, ka šī sajūta nepazudīs, bet tā mēdz pazust, pat, ja ir īsta. Par visu vajag rūpēties, arī par mīlestību. Pietiks ar mazu nieciņu, lai tu 40. gados uz šo cilvēku skatītos tāpat kā pirms 20 gadiem (pat, ja neesi viņu saticis šo visu laiku) Citam atkal, ja mīlestība mirst, tad mirst un viss....
Cilvēki ir dažādi, mīlestība tāpat, un katram viņa definējas savādāk.

Lai nu kā manuprāt skaistāku jūtu par mīlestību nav....