iemīlēšanās procesā ir viens mīnus (noteikti vairāki, bet šobrīd runāju par šo vienu) Tie ir tie brīži, kad neesi tam cilvēkam blakus, bet gribētu būt. Un tad ne par ko citu nespēj domāt, tas viss paņem no tavām domām gandrīz visu, un pārējās varbūt svarīgākās lietas tiek aizmirstas. Un tad ir brīži, kad uznāk tādas kā nedaudz skumjas, jo gribi būt tur..... :) Tad tu saproti, ka pārāk daudz par to domā, bet neko padarīt tur nespēj. Nu ko lai izdara? Vai ir iespējams iemīlēties nepazaudējot saikni ar zemi? Kaut gan varbūt tas viss nav tā dēļ, bet gan es pati esmu kaut kur nozaudējusies, un šis cilvēks ir kāds jauks notikums, kurš cerams palīdzēs man saņemties