ziniet, ir tāda sajūta, kura ir patiesi stulba? Tad, kad Tu atklāj kādam cilvēkam savu sirdi, pasaki kā jūties, ka šis cilvēks nav Tev vienaldzīgs. Šis cilvēks nav kurš katrs, tas ir kāds, kuram teorētiski tas bija jāsaka tas pats, bet tā vietā atbilde bija no tēmas "paldies, ļoti laipni" bet tie pat bija daudz savādāki vārdi - nekādi. Un tad Tu sēdi, esi galīgi apstulbis un domā, kas noticis, jo Tevi atkal pārņem tā stulbā sajūta, un man šī sajūta tiešām ļoti riebjas, tā sajūta, ka zini, ka notiks tā kā parasti, bet negribi, lai tā notiek, tikai ne šoreiz, tikai ne tā kā parasti, un tad Tu vienkārši nezini ko darīt