jau atkal
viens mirklis un skumjas pārvēršas priekā, viens smaids un esmu norakstāma, bet ko padarīsi, bez tā dzīve nebūtu intresanta, ko ta mēs visi darītu nebūtu to rozā brillīšu kuras reizi pa reizei uzlikt? :) un ko mēs darītu ja nebūtu šo cilvēku ar kuru palīdzību tās tiek uzliktas? un lai ko neteiktu kā tas izskatās no malas vai kā varu teikt tiki vienu - man tas ļoti patīk :) :) :) bet pats galvenais man patīk................ he he man daudzkas patīk ;)