sāpe sirdī...
es zinu... zinu, ka nevēlies neko dzirdēt, ka man grūti... labi, ja negribi būt kopā ar mani, kad man grūti, tad neesi... izliksimies, ka viss ir labi (es izlikshos) ja tev tā būs vieglāk, ja tevi tas darīs laimīgāku..... labi... es tikai vēlos, lai tev ir labi, neko vairāk... protams, mani skumdina, ka tu nespēj būt kopā ar mani, kad man grūti, bet tas neko neapturēs. bet nu nezinu vai tas īpaši ko mainīs, līdz šim mani izteiktie vārdi aizpeldēja, nenonākot mērķi, un vai tas ko mainīs, ka viņi netiks teikti? vieglāk mums nepaliks, bet kas zin tev varbūt...
tas saldē manu sirdi... jau ilgi... tie izteiktie vārdi, bet nesasniegtie... vai tiešām vēlies, lai man ir labi? vai tikai māni sevi ar domu, ka tu dari tā lai man ir labi... ja tiešām vēlētos - ieklausītos...
man vienmēr stāvēs galvā teiciens - "mēs vīrieši jūsu dēļ esam gatavi darīt dajebko, tikai pasakiet, ko..." smiekli par šo teicienu...
vai tiešām jums ir tik grūti saprast mūsu vēlmes? tās nav milzīgas, mēs nevēlamies zelta pili un kaudzi naudas (nu vismaz vairums no mums :D ) mēs tikai vēlamies, lai mūs mīl, lai izrāda, ka mīl... atkal un atkal... jūs taču esat gatavi kalnus gāzt mūsu dēļ... (vai atkal kļūdos)
droši vien tagad teiksi... vai tad es neko nedaru? es tevi samīļoju, es daru to un to... bet sāc ar ieklausīšanos, lai dzirdētu, ko es patiesi vēlos un kad... un sāc izprast mūsu atšķirīgos viedokļus par mīlestību...
es varbūt prasu par daudz, bet esmu gatava arī darīt daudz, un esmu to jau pierādījusi... bet tu nē... un tu brīnies, kāpēc man ir grūti....??? nu panāc kaut solīti tuvāk... kaut mazliet...
ja es tev šo būtu teikusi, tu būtu klusējis un vnk neteicis neko... "ko tad es varu teikt? ko varu darīt?"... tu būtu nomākts es arī, kāpēc mums abiem? pietieks ar to, ka es tāda būšu...
vai tiešām es nerunāju latviski? ko lai daru, lai tu mani sadzirdētu? varbūt izklausās, bet es tiešām nevēlos tik daudz kā tev liekas... tikai mazu solīti tuvāk man, lai zinu ka vispār to vēlies...
hmm... bet varbūt nemaz nevēlies...
kaut tu spētu mani sadzirdēt... ;(
man likās, ka dzīve mani apveltījusi ar brīnumu, bet varbūt ar problēmu, ar kuru būs jācīnās visu laiku...
labi, ka tie ir tikai vārdi, kas aizlidos, kas tevi nesasniegs, sāpe izsāpēsies un atkal būs labi... (līdz nākamajai reizei...)
dzīvē nekas nenotiek bez iemesla... kāds iemesls ir šim???

vai tiešām visi vīrieši ir kurli un nedzirdīgi???