Gaidu ziemu - baltu, skaistu, sniegotu un klusu, kad aizbraukt uz laukiem un iekrist sniegā kā agrā bērnībā. Tad, kad nebija šīs dienas steigas, šīs dienas rūpes un domas, kad viss bija vienkārši un skaisti. Kad brālis bija labākais sabiedroties un lielākais ienaidnieks. Kad mēs bijām tie, par kuriem rūpējās - uzvelc šalli, cimdus, tikai nesaslapini kājas, ilgi neesi ārā utt. Tad gribējās, lai laiž brīvā vaļā, bet tagad, kad esam lieli, tik ļoti gribas būt atkal maziem..