Neskatoties uz to, ka labākais dzēriens pirmdienā ir piparmētru tēja, šodien darbā ir kaut kā vēsi. Daži radiatori tiek pagriezti uz karstāko, lai vismaz kaut kā sasildītos. Konfekšu kārbiņa stāv priekšā uz galda, nedaudz radot sajūtu par to, ka drīz būs klusais laiks. Veikalu skatlogus rotās arvien jaunas un skaistas bumbiņas, cilvēki pirks lietas, kuras tāpat nevienam nav vajadzīgas, bet kaut kas tomēr ir jādāvina.
No skapja izvilkta šalle, liekot to ap pleciem, rodas dīvaina sajūta. Jūtu, ka smaržas ir manas, bet tajā pašā laikā tik svešas un maigi patīkamas, tā vien liekas, ka atmiņas par kaut ko. Atmiņas par to, ka tā vairs nebūs...