Magnesia

Izstaigāts daudz visur kur atkal pa Berlīni. Interesanta diena. Nopirku picu un visu dienu vazāju līdzi pa rokām, līdz roku pagurumam... Zemapziņai laikam apnika un tā man lika tikt no viņas vaļā. Netīšām. Tā nu braucot ar S-bāni mājās, atstāju viņu tur, uz sēdekļa. Kādam būs prieks atrast viņu. Nu i dievs ar viņu, jo ar apēsto lielo falafeli man pietika visai dienai, ka vakariņas baigi nemaz neprasījās.

Atkal uzgāju virsū kādiem mūra fragmentiem un uzzināju vēl šo to. Šoreiz gan nefočēju stipri visu, bet pat noklausījos tos video. Šodien pamaz bilžu pārmaiņu pēc. Aizvakar Berlīnē pārfočēju jēgu jau. :D Rīt būs jānopērk jauna "atmiņas nūja".

Rīt čils tuvajā apkaimē ar velo... un varbūt Potsdamā. Ar velo. Rīt sola lietus beigas. Sāksies atkal karstums.
Pēc tam jeb piektdien ir variants, ka varbūt tikšu uz Minsteri ar J2 darba busu, tiesa - tikai vakarā. Un tikai - ja! Bet katrā ziņā 5dien dodos tālāk. Būtu jauki pabūt arī DE dienvidos, bet būtu jauki arī Nīderlandē. Ehhh... bet, kā ar laikiem... eh nezinu.
Atbildēja viens cs-eris - vienīgais no visiem, kas pats neceļo. Jeb precīzāk - cēlo kopā ar saviem bērniem, bet ir tomēr pieejams kā hosts. Pārējie paši ceļo nemaņā. Būtu forši, ja es tiktu līdz 4.08 līdz Oostendei Beļģijā pie jūras, kur viņš būs, tomēr maz ticams...

DOmājams, ka turpmāk es tik ilgi vienuviet vairs neuzturēšos, jo turmpāk samazinās arī nakšņošanas pie draugiem. Palikusi tikai Itālija un Rumānija, kur pazīstamas sejas dzīvo. ABas vēl nav akmenī cirstas pat. Nu manīs. Nē, nu ir arī citur, bet ne tādas, kur es gribētu tā baigi savu kompāniju piedāvāt, kur nu vēl - uzkrist "uz galvas".

Ak, jā, vakar beidzot dabūju to bionādi. Tas izrādās ir ingvers ar apelsīnu, gāzēts gan. Toties izdevās atdzerties. Jo citādi visu laiku ūdens pudele jācilā, ka tuliņ jau būs tukša, bet slāpes kā neveldzējas, tā neveldzējas. Nav jau slikti izdzert daudz ūdens, bet gribas tās slāpes remdēt.
Garšīga bija, pat neizdzēru visu.

no Potsdamas.
Izmaucu lielu apli. Džīpeklis telefonā nomērīja kopā 40 km. Dibens jau sāka sūrstēt, bet līdz ar beigām vairs tikai, kad bija noguris pavisam.

Biju maksas parkā, kur arī klinškāpšanas siena tāda kā... Pakāpelēju traversā, cik spēka bija. Un pieēdos kazenes - visas pat nenolasīju. :D

Nodžumpīju tai pašā ezerā, kur, kad ierados šeit, tai pašā vietā un ar to pašu tērpu. Nu nebija labāku vietu. Bet tā bija gana laba. Šoreiz ūdens ezerā atdzisis pa 3 lietus un "lietus" dienām - ar Veldzi iepazinos.

Papildus kaut kā izdevās ieraudzīt ko jaunu tais pašos rajonos, kur jau biju bijusi. Bet aizminos vēl uz Bābelsbergu. tur iepirkos vakariņām un izvazājos i pa miestu, i pa parku. Parkā nav nekādu norāžu, kurp doties, lai tiktu līdz pilīm. A viņu tur 3 gab. Un parks liels. Un mežains, un neasfaltēts. Kaut kā uz čuju un duru atradu pirmo, kas tāda mini, bet riktīgi viduslaiciska cietokšņa pils. Kad tiku pie otrās, likās tā ir Mazā pils, bet tā tomēr bija tā Bābelsbergas pils. Tātad mazo palaidu garām un atpakaļ mīties negribējās, jo tur visu laiku augšā-lejā utt. Nu nekas - tās pašas bija skaistas un jaukas. Gribētos jau tādās arī pa iekšu paklejot.
Un no Bābelsbergas pa /atkal/ vecā mūra ceļu uz "mājām" no cita virziena. Nu šķiet, ka visu POtsdamu esmu redzējusi. Pa lielam.

Cerēju būt mājās ātrāk, bet galu galā neko nenokavēju. Uztaisīju ēst. Šitā recepte ceļos riņķī pa Eiropu. :D Tāpēc, ka vienkārša, bet garšīga. Un ceļojuma laikā tiek papildināta. :) Un saldējuma recepte arī sāk izplatīties. :) Aŗi šeit tā ir iegaršojusies.

Šodien jāmēģina ieiet agri gulēt. Ne tā kā vakar. :D Lai var agri agri pamosties. Plāns gatavs. Redzēs, kā izdosies.

Sieviete veikalā palaida mani pirms sevis, jo man bija mazāk pirkumu. Viņa savus lielkos pirkumus uz velo, velosomās.

Vīrietis vakar S-bānī sadomāja piecelties un mainīt sēdvietu. Bet šī procesa laikā atstāja savu kepku uz beņķa. Kāda sieviete, pamanījusi šo izklaidību, sauca pakaļ šam, bet tas ar austiņām (tamponiem) ausīs. Kad beidzot sadabūja viņa uzmanību, viņš pagriezās un tā visai dusmīgi izrāva cepuri no rokām un devās apsēsties, tā, it kā grasītos kaut ko nokavēt, piedevām - it kā sieviete pie tā būtu vainīga. Dīvaini. Vai tas bija tik slikts žests?!? Sieviete arī sašuta. Bet nu tas tā.

Šodien Karstadt veikalā Potsdamas tūrisma centrā, uz gājēju ielas iegāju ar nolūku nopirkt atmiņas nūjiņu, bet ieraudzīju angliski arī info, ka tur ir apģērbi, apavi un outdoor stafs. Uzbraucu ar liftu augšā un prasu pārdevējai (kas tur drēbes iznēsā), kur ir outdoor stafs (jo slinkums bija apskriet visu veikalu riņķī, lai atrastu (:D). Un šī uz mani skatās kā uz debīlu... Nu labi - kā minimums tā it kā es ķīniski runātu. Es saprotu, ka angliski ne vārda nesaprot, bet tomēr var pateikt tad, ka nerunā un nesaprot, nevis tupi blenzt uz mani. :D Pie tam dīvaini, ka nesatpazīst vārdu "outdoor", ko atkārtoju vismaz 2x un kas tur veikalā ir pieminēts angliski. Nu tas tā, tik novērojums īpatnībām. Bet manai "dīvainībai" - ka meklēju outdoor stafu 2. stāvā pēc LV sistēmas. :D
Nākamai pārdevējai uzreiz klāt un prasu, vai angliski runā. Nē. Nu tad pateicu veidā, kādā varēju vāciski un viņa saprata.

Njā, nopirku micro sd karti kopā ar micro sd adapteri. Papildus man jau bija SD adapteris. Tā, ka tagad esmu par 32 gb bagātāka. :D Tas nožimē, ka teorētiski varētu arī kamerā tamo likt. Kaut gan kamerā labprātāk iztieku ar 1 gb-īgo.


Bet patīkams pārsteigums - ka šoreiz karti pieņēma. Laikam tāpēc, ka tūristu rajons. Nokautrējās nepieņemt.

Tomēr sandales tur nesaņēmos nopirkt. Nenopirku arī ielas apavu bodītē.

Bet tad atcerējos par tirdziņu, kur toreiz zemenes pirku. Nopirku avenes šoreiz un uzmetu acis citām bodītēm - tur pārgājienu mugurenes tirgojas. Gan jau apavi ar? Jā, ir. Un dabūju pa lēto sandales ar iekšzoli no ādas. Esot ražotas Čečenijā. :D Tie turki gribēja mani indietim piedāvāt. :D
Nu misija izpildīta. Nostaigāšu tās ērtās, foršās sandales (eh, žēl viņas bus izmest - bija foršas) līdz driskām pamatīgām un tad sākšu jaunās valkāt. Zinu jau, ka nedrīkst mantām pieķerties. Lai iet, kas iedams, atgriezt tās pie laba stāvokļa nevaru - faktiski jau ir driskās.

šodien uzcienāja mani ar ķiršu uzlējumu. Nu garšīgs, bet nevaru izdzert - tomēr par stipru man, nepieradušām iekšām. Tomēr varbūt vēl izdzeršu par godu sandalēm - lai viņas manas pēdas neberž un netulzno. :D