Magnesia

Vispār jau braucam. Un pavisam vispāŗ - braucU.

Beidzot tieku pie rakstishanas... Shis ir backdated posts.

Sanāca izbraukt pavisam vēlu, jo vēl šo to vajadzeja izdarit + A2 ar pamodās paris h vēlāk nekā teicās. A modināt negribējas, bet pie vinjas palika manas pastkartes.
Bet es neiespringu - apskatishu Geteborgu tik daudz, cik speshu un viss. J aizveda lidz pramim salas puse, kur aptaigaju auto ar savu celjazimi - neviens tik talu nebrauca, bet pashaa sakuma... sezj 1 paris un saka... ka brauc uz Daniju un rada uz moci. Es sashkjobu muti - Danija baigi OK, bet mocis - baigi neOK. Tad es joka pec paradu savas zimes otru pusi, kur rakstits DK - shie sak zviegt.

Bet ar vienu tiku vismaz ara no salu un pussalu rajona - lidz Hoby, tai pashai vietai, kur mani furinieks izlaida shurp braucot. Tur kadu laiku nacas pamedit, pa vidam izpleshot muti smaida, kad ieraugu furi ar LV Nr (negribeju ticet savam acim) un paveroties vinja smaidoshaja seja, jo, redzi - vinjsh tikko no Geteborgas. Izradas placī bija vel viena LV fure, bet ari ne tur, kur vajag man. Redzeju ari RUS Nr. Neviens vieglais pat isti uzmanibu man nepieversa. Vienigi - pirmo reizi apstajas kada sieviete ar "karavanu", bet brauca tik nelielu gabalu (lidz shim sie vispar ignoreja, kaut gan nezinu, kapec - man vinji izskatas tadi snobiski). Bet atradu beigu beigas vacu fuuri, kuras shoferim pagalam shvaki ar anglu valodu - toties vareju sakt jau ielauzties vacu mēlē.

Palauzamies vaciski un uz sava laptopa vinjsh smalki izpetija karti un izstukoja, kur mani laist ara pie G-borgas. Un nesakiet, ka virieshi nenodarbojas ar multitasking-u - vienlaicigi petija datoru un vadija furi. Pie tam nevis vienkarshi vadija, bet parkartojaas pa joslam. Pec tam uzsledz CSI - skatijamies to, vaciski, protams.

Es pa brizjam megjinjau tomer kaut ko runaties, jo citadi - migu ciet - riktigi sledzos ara, jo maz guleju pa nakti + visai karsti.

Ta visai atri tiku lidz G-borgai, kaut gan paguvu sakjert shaubas, jo shis shoferis brauca uz Malmo (kas ir ljoti pa celjam, ja stopeju visu celju lidz Danijai, ari paar tiltiem. Bet tai pat laika - gribetos tomer apskatit to Geteborgu, par kuru A2 saka, ka tur nav tada strikta centra - diezgan izkaistitas vietas, ko verts redzet, pa visu pilsetu. Viena diena nevarot apskatit.
Tomer braukt tiri ar stopiem butu letak ar un sanaktu varbut vairak citas pilsetas aapskatit. Bet, kamer shtukoju, tikmer G-borga jau klat un esmu izlaista ara.

Bet labi jau ir, ka shoreiz shadi, jo D atrakstija, ka vinjam taisni sanaks braukt nakamaja diena uz Frederikshavn-u, kur es ar prami iebraukshu. Vares mani savakt.

Nu taa - esmu centram tuvakaja benzintankā un esmu nolēmusi mērot celju kājām, jo ieguldīt naudu autobusa chipā nav lustes (nemaz nezinu, kur sheit to var izdarīt, jo diez vai mans Stokholmas chips derēs). Shoreiz est man gribas un noperku subway sandviču, jo savu avokado maizi gribu pataupit velakam laikam. Eju jau ta ka virzienā pareizā, kaut kur pa viaduktiem maldoties, lai parliecinatos, ka eju pareizi (jo nevajadzigus kilometrus ar somu plecos noiet negribu) nostopeju velosipedistu taujajot, uz ko sanjemu piedavajumu braukt ar autobusu, jo ejami 3-4 km. Ne, esmu noskanjojusies iet kajam. Pa celjam pamielojos ar avenem shosejas mala.

Man kaut ka psihologjisks gļuks piemekleja - brižiem likas, ka esmu Dānijā jau. :D Bet tad katru reizi atskartu, ka tomer vel SE.

Tikusi lidz centram, ieraugu kaut kadu torni senlaicigu - lieki piebilst, ka dodos turp. Neizskatas nemaz tik talu. Tas izradas nocietinajuma tornis, kuram piekljut bez pamanishanas nevareja nekadi. Visai gudrs veids. Izkapelejusies pa turieni ieraudziju, jau patalu, bet njemot vera, ka laika man samera daudz, kaut kadu kalnu. Telefona GPS rada, ka tur ir ari skatu laukums. Nolemu pamegjinat. AIzlavijos cauri industrialam rajonam turp, celjsh shoreiz bija pagarsh, bet sasniedzams. Est gribas, bet negribas staties kaut kur pilseta un njemt somu nost. Gribas aiziet gala un tur notiesat savu vienigo paiku (jo notiritos burkanus aizmirsu pie A2).

Tiku kaut kadigi lidz turienei, galigi jau izsalkusi un tad vel jakapj kalna. Speka nav, jo kajas jau juutu. Pirms kada laika iesledzu savu Nokias GPS meritaju. Bet shis ik pa laikam izsledzas (laikam netisham nospiezas kabata kkas ne tas).
Pa celjam saku eest zakjkapostus, lai punci butu vismaz kaut kas. Pecak atrodu avanju plantaciju. yamm yamm yamm, saedos pilnu vederu (pec tam vel ari korintes). Uzkapu augsha (piedevam atradu trepes, kas bija tuvak neka iet kalnam rinkji), atradu skatu laukumu, bet nu... tas skats... nebija man, skats uz industrialu ainavu, pat ne pilsetu ka tadu. Bet nu labi - vismaz augstu. Un redzu, ka esmu tai puse kalnam, kur man vajadzetu but (tikai leja), lai ietu talak gar upi atpakal uz centru, jo laiks vel ir, bet nogurums ari pamatigs, ja nav gulets.
Nolemu kapt pa taisno leja turpat. Ar apzinashanos, ka var nakties ari kapt tpakalj, ja tur bus tik stavs, ka nebus noejams. Voisuma - vienreiz paslideju, bet gods, kam gods - manas sandales (kas pat nav pargajiena ssndales) iztureja stavas klintis un kaut ka leja tiku cuar brikšņiem un klintim.

Atpakaļceļš bija gaaaaaršššš... Vilku kājas, bet mana avokado maize ir ieekonomēta joprojam, jo paredzu, ka drīz atkal gribēsies ēst, jo puncis, kaut pilns, bet ar ogām utml materiālu. Štuks bija aizet līdz ostai varbūt un pēc tam vēl kaut kur vai ari pa ceļam kaut kur un pēc tam uz ostu.

Jau tuvu centram manu aci iepriecē skats, ko redzu - neesmu vienīgā, kas metas virsū dbaas veltēm, ja tas redz - kādda meitene nostopējusies un lūko pec ķiršiem, kas turpat ceļa malā. apjautājos un tad ar komandas darba palīdzību dabūjām dažas.
Parunājamies mazliet - viņa dzivo arī tā komunāli, dalot dzivokli ar citiem cilvekiem un ari Londona bija dzivojusi. Uzprasīju viņai - ko butu vērts redzēt Geteborga ta ne parak talu un ne parak ilgi, kaut lidz pramim svaas 3-4 h vel. Botaniskais darzs - nočekoja darba laiku un tas bija man nepierasts. No kaut kadiem 8 via 10 lidz saulrietam. Mes taa iesmejam, ka paspet vel varetu varbut, bet tuvak tomer bus aiziet uz tuvejo parku.

Sacits darits - aizgaju, atradu un atradu to, ka zviedri parkus uz nakti sledz ciet, vel pirms saulrieta. Jocigi, bet nu neko darit.

Tad nu devos taisnā virzienā uz ostu, pa ceļam visu laiku jautājot, cik talu un kur ir prāmis uz Daniju. Un te es sastapos ar citu fenomenu. Kā iepriekš Turcijā ejot ar kājām, cilvēki man teica, ka līdz turienei un turienei ir tiiik daudz km, kas man likās nieks jau tāpat, turklāt likās, ka nebija vis tik tālu. Tad sheit... es sastapos ar pavisam savādāku pārspīlēšanu. Pirma meitene, velosipēdiste, kam jautaju, cik talu lidz pramim, dabuju atbildi, ka 2-3 km. Nakamais man teica par 1 km, pec 1 km man teica atkal 1 km, ta tas atkartojas laikam vel reizi, lidz beigas kāds paris man smalkak aprakstija un galapunkts man jau bija redzams (prieka noelsos, ka beidzot gals bus redzams), teica, ka 20 minushu gajiens tada atra soli (man liekas, aizgaju pat atrak), kas pincipa nozime vairak ka 1 km manā ātrumā.

Pa ceļam vēl nopirku sandviču brokastīm un noteestēt beidzot to lakricas saldējumu. Bet nē - lakrica man garšo, bet saldējums - nē. :D Kaut ka tas garšu kombinacijas... bvē.

Un šī māžošanās ar saturu kuņģī - lakricas salčuks + skābā pārtika pirms tam, man uzdeva vēdergraizes.

Atpakaļceļš lidz centram bija garāks nekā turpceļš, kaut gan varbut psiholoģiski + nogurums? Nezinu. Bet osta atrodas vel aiz centra labu gabalu. Kopuma mazliet ar gps palidzibu noskaidroju, ka esmu nostaigajusi kaut kadus 25 km noteikti. T.sk., pa kalniem augšā un lejā, ar somu mugurā.

Nu tā... Paldies Tev, Zvoiedrija, gan par jauko laiku, gan viesmīlību. Paldies mīļajiem draugiem, ka uzņēma mani, pie tam - ļoti viesmīlīgi un atvērti un jauki, un ļāva man izbaudīt visu. Tas nekas, ka varbūt nevarēja man veltīt tik daudz laika. Biju gan apsvērusi domu palikt vēļ 1 dienu gan pie A!, gan pie A2 (varbūt arī vajadzēja), bet sanaca kā sanaca un man būs iespēja lidz D tikt ar vienu transportu - ar paša D darba transportu. šōbrid esmu pramja stacijā. Bet...

Ar pārsteigumu - biļete uz vietas pērkot ir par ~12 Ls dargaka + ekonomiskas biletes ari izpirktas. Pie tam esmu parak nogurusi, lai dotos talak ar stopiem vai pat mekletu, kur parnakshnjot sho nakti, bet nozjeloju mazliet, ka nbebraucu ar to vacieti lidz Malmo, jo bilete ir 2,6 x dargaka neka planots. Bet nu nekas - notiek, kam janotiek.
Vismaz ir iespeja uzladet manus 2 telefonus. :)) Un notiesat avokado maizi. Lūkoju kaut cik necik ari izstaipit kaju muskuljus, jo smeldz jau tagad.

Pecak aizdodos tuvak vartiem un sastadu kompaniju uz gridas sedetajiem, turpinot ladet telefonu. Piesedos speciali tuvak 1 džekam ar mugursomu un vēlāk ieraugu miera simbolu viņam uz rokas. Apjautajos, uz kurieni tad ceļo. Uz Islandi ar prami. Nu sākam plāpāt un tusēt kopā. Gēteborgietis. Var just, ka zviedri tomer nav ipashi familiāŗi ar stopēšanu. Bet loti jauks puisis. Sirsnīgs un atsaucīgs.

Uz prāmja atradam samera labas vietas guleshanai, bet ta izradijas dzivnieku zona, lidz ar to ar vietu bija ta 50/50 + ik pa laikam sunji tomer ierejas. :D Lidz ar ko paguleju varbut max 20 min.

Tikām lidz Danijai 3 h (atrak neka dienas reisi), tusejam pa terminali DK gala, jo gulet gribejas un man lidz D atbrauc, ir kadas 8-9 h, Oskaram pus6 vilciens. Bet terminali, izradas sledz ciet plkst 4 no rita. Sodiba, bet nu vismaz Oskaram izdevas atrast 60 dāņu kronas kafijas automātā, kam par godu dabūjām abi pa karstai šōkolādei. Atradām staciju, kur ari nobāzējāmies lidz Oskara aizbraukšanai. Nogurums pamatigs, bet tur beņķī ne gulēšanai. Gribētos no rita izstaigat pilsetu ar, bet ne ar somu, bet somas depozita var nodot par 10 nieka kronam, kaut man nav pat vienas kronas. Un shoreiz neizdevas ari nevienu atrast.

Kaut ka notusejam un pec viņa aizbraukšanas kaut ka izdevas tomer iekartoties un pat aizmigt uz ta benkja.

Tikko redzēju, ka ara sualite, nolemu iet pamaklet kadu parku, bet par sodibu sev SE pramja puse atrasto bukletu ar Frederika ostas kartem aizmirsu tur, kur panjemu, bet shai puse - nviena sakariga bukleta. TOmer, cik atcros - ne cik daudz parku te neredzeju, tapec gaju, kur acis rada un atradu kaut kadu samera tiru zales plekjiti ielas mala. :D Tur nometos guljus un vel paguleju. :D Dazji vietejie izbriniti iereca, bet man pofig. :D Paklausijos muziku sava telefona un pakaifoju. Tas nekas,k a vinja sledzas ara ik pa laikam kaut ka.

bet vejsh gan shausmigs shejienē. Brrr.