Magnesia

Sestdiena.

Štuks ir tāds - pēc velo servisa aizdoties uz Willow festival šepat P-boro, par kuru vēsmas sajutu jau piektdienas vakarā ruļļojot mājup. Tik daudz cilvēku ielās tik vēlā stundā netiku redzējusi. Vakarā tur būšot Pink Floyd - uz pusstundu. Atcerējos, pēdējā brīdī gan, par vietējā kajakeru kluba saietu, kurš gandrīz precīzi pēc laikiem sakrīt ar festu. Nebija laika pētīt sīkāk to info - kur tas notiek. Pārsūtiju linku uz forumu Polam... Eh, ja nebūtu tas svētdienas tirgus kā nepieciešamība... No 1 puses tāds saiets nemaz nenotiek bieži, no otras puses - velo problēmu nevar atlikt. Svētdienas tirgus varētu būt vislabākā vieta, kur to atrisināt, bet atlikt uz nedēļu būtu riskanti.

Labi, gan jau. bet diena ir superjauka, tik vasarīga, tik silta, es tik skaista (:D ).
Aizejam ar Polu uz festiņu - kas tur? Es tur :D ne gluži, bet parasts cilvēku masu pasākums-saiets. Šur tur skan dzīvā mūzika - var pamainīt mūziku, ja pamaina savu dislokāciju; cilvēki klīst - var iepētīt dažādus ļautiņus - vairāk vai mazāk pillā; mini atrakciju parks ar lēkājošo bumbu un lielo straujo ratu, kas cilvēkiem apgriež iekšas otrādi; bodes, kuras kārdina ar krāšņākiem un ne tik krāšņiem tēriņiem (centos turp acis nevest, lai nesagribētu visu); bērni veļas baseinā pa piepūšamajām caurspīdīgajām leilajām bumbām - arī laba atrakcija; un pa lielam - tas arī viss. Pārsvarā visi sēž zālītē.
Ieturējām austrumniecisku maltīti zālienā, saldējumu un principā nolēmām atgriezties te tad, kad būs Rozā Floida uznāciens.

Pols aizveda mani uz Barnaku - pakalniem un bedrēm. Superīga vieta, kur pakavēties pie dabas. Pakalni un bedres ir burtiski! Un saulē tas veido smukus ēnojumus un kontrastus. :) Juaka pastaiga. Izrādās, bedres ir veidojušās no tā, ka tur tika rakti akmeņi māju celtniecībai.

Pēcāk pie Pola pačillot, līdz Rozā Floida koncim. Sāku printēt omei vētules ārā, snaāca aizkavēties, bet Pols arī kaut ko nesteidzās. Viņš nebija piefiksējis, ka Floida koncis taisās but tikai pusstundu. Tiekam brīvi tad, kad vairs nav jēga steigties turp... :D

Nebija jau arī galvenais tas koncis. Nu vismaz izprintēju vēstuli omei. Atliek atrast laiku titk līdz pastam. izprintēju arī algas lapu, jo kaut kas nav damaksāts.
Bildes ir šeit

No rīta tikuši skaidrībā ar velo. 2 gab.
Ir pavēls, bet tomēr dodamies ar Polu uz St. Yves, kur notiek kajakeru saiets. Kuat īstenībā ir zināma tikai pilsēta, kur tas notiek. :D
GPS arī īpatnēji garo postkodu negrib atrast kartē. Nu labi - ko darīt... braucam uz dullo un tad meklēs kajakerus kādā ūdenī :)
Tas ir 30 jūdzes no P-boro.

Izmeklējam visur riņķī, bet kaut kā nedodas rokās. Pulkstenis arī tikšķ jau laiku, kad šiem plānots no ūdens līst laukā un taisīties prom...
Saprotam, ka atrast nav izdevies, izdomājām vnk pastaigāties gar upi. Kā nekā saulains un foršs. Un atradām foršu celiņu un vietu, kru pastaigāt. Skaists mežs, kura radīto skābekli ievilkt pilnu plaušu,
mīksta zālīte, kuru sajust basu kāju pirkstiem,
rāma upe, kuras veldzējošā ūdenā pamērcēt kājas,
visdažādākie putni, kuru balsu daiļumu saklausīt spēt,
nopļauts siens, kura smaržā kavēties nostaļģijā,
saules karsējošais spēks, kura lādiņam ļauties un baroties no tā,
ēnu spēles takās saredzēt,
skaisti skati, kuros acis mielot,
vējiņš, kura glāstiem ļauties...

Ir saelpots skābeklis dažām bezgaisīgām dienām Amazonē. :))

Bildes ir šeit

Izbaudu braucienu ar jaunu rumaku. Lido klusiņām, gludi un mieŗigi. Pie bremzēm esmu pieradusi un (tfu tfu tfu) tiktāl nav sanācis veikt neparedzētu lidojumu.
Vienīgi kaut kā negrib slēgties ātrums no 2ā uz trešo - būs jāmēģina saregulēt. Citādi viss slēdzas un strādā ok.

Ga'dijās neparedzēta īsā maiņa. Es patiesībā priecājos. 8os tikām brīvi.

Atpakaļceļā braucām kopīgi ar kolēģi. Un kā gadījās, kā ne - maksimāli notizlojos :D
Iesvētīju jauno velo ar kritienu. :D Nu maksimāli. Silly me.
Mēģināju slīpi uzbraukt  uz apmales. :D jau pirms to darīju, paredzēju sekas, bet laikam tā vajadzēja notikt...
Atlikušo vakaru satusējām ar kolēģi, paklīdām pa centru, paākstījāmies, izsmējāmies, izapcēlām mani par gadsimta novelšanos no velo utt.

Tagad jūtos kā krimināliķis - it kā būtu izkāvusies :D Piekāvu asfaltu. :D
Kreisās rokas kulakā ir caurums un gabals no ādas atvadījies no manis - starp zeltneša un vidējā pirksta un rādītājpirksta kauliņiem. Ceļgala nobrāzumu pamaniju tikai mājās.
Dabūjām ūdeni un kolēģim pat līdzi dezinficējošs līdzeklis.
Pirkstus saliekt normāli nevaru un pacelt smagākus priekšmetus ar kreiso roku arī nē. Nu kā es šitā?!

A velo nekas - tikai šķībs sēdeklis un ķēde pārlekusi. :D

Plus visam - piespiedu holidejs uz 4. un 5. jūniju. Nu labi :) notērēs 2 dienas, bet būs 4 dienas brīvas. Kaut ka slabs jāizdomā šamajām...

Muhameds līdz kalnam netika, bet kalns atnāca pie Muhameda. PMP atsūta P60 formu uz e-pastu. Jāmēģina ieurbties, lai saprastu, ko tā man grib pavēstīt...
Visas lietas, k ogribas izdarīt - pagaidīs...

Kļuvu par zagļu upuri, tā izskatās.

Sanāca, ka piespiedu kārtā tiku vaļā no vecā baika.
Pārāk liela probza nav, ja nu vienīgi gribējās to nomainīto riepu saglabāt. Varbūt vajadzēja izjaukt pa sastāvdaļām, lai nenozog, vai arī nezinu, kur... Bet nu vairs neko...

Kolēģim arī nozaga velo. Šis šamo centrā vēlāk esot atradis :D

Vispār jāsāk piedomāt pie tā, lai manu jauno baiku nenozog... Jāatrod varbūt, kur to piesprādzēt. Iekš sētas nav kur; dārzā ja nu vienīgi pie koka sētas, kuru arī var pārzāģēt, ja labi grib.

Brrr...