Magnesia

12.05.12.
Gan Pols, gan Krists laboja priekšējās bremzes manam vellapēdam un beigu beigās arī pati skrūvēju tur un šur, bet tās tomēr joprojām nav riktīgas... Galvenā problēma ir tā, ka atlaižot bremzes, tās neatlec vaļā, bet piespiežas stīpai, arī kloķis iestrēgst. Tagad tās arī noregulētas ļoti vājas – nevis bremzēju, bet lēnām samazinu āttrumu – faktiski dzīvojos tikai ar aizmugurējām, lai nebūtu jāspiež vaļā priekšējās. Ar tādām nevaru braukt pa ļaužu pilnām ielām, īpaši, pa gājēju ielu. Man ir jāspēj strauji apstāties. Neesmu gatava tiesu darbiem...
UPD. Trešdien auto no piebraucamā ceļa izgrieza dažus metrus man priekšā un apstājas. Kur dēties man nav, bremzēju. Pietrūka burtiski pāris cm, lai izsmērētos pa auto sāniem.
Krists saka, ka jānoņem tās bremzes nost un jāskatās, kas tur nav tā, bet es tak nezinu, kā kam ir jābūt...

Sāku just naidu pret dzērājiem... Besis

Kaut kad būs jāizjauc un jāsakontaktē ar Kristu caur skype – būs skype velo remontdarbnīca. :D

Bet tas tikai tad, kad būs internets, jo, redziet, Ingus kārtējo reizi nav samaksājis (jau 3 x, kopš es esmu šeit)... Jau otro nedēļu esmu bez komunikācijas.
Iespējamais iemesls – tā pati nelaimīgā dzimene.
Citādi jau vāretu iztikt – ir daudzas darāmas lietas, bet pazuda galīgi nelaikā... Kad vajadzēja paštukot, ko kopistiski ar Kristu sadarīt svētdienā. Ja brauc kaut kur uz aktivitātēm, tad tomēr bez plānošanas īsti iztikt nevar, jo svētdienā transports švaki kursē. Nebija īsti laika un daudz iespēju meklēt un pētīt.

Beigu beigās bija tāds besis, ka neko negribējās, goda vārds! Iedzīvojos neomā. :((((
Bet gribējās kaut ko kopīgi ar Kristu sadarīt.

Sirds alka kādu nebūt aktivitāšu, bet sanāca, kā sanāca...

Bet par internetu mana rīcība būs gaužām vienkārša. Pat, ja šo piektdien nets parādīsies, nākamo maksājumu viņam neredzēt kā savu ānusu. Redzēs, ko tad daži teiks... Pats Ingus pa tieši man neko neteiks, baidās vai kā... Caur Santu varētu izpausties kaut kas.
Cepos dēļ tā ka Ingus nav apzinīgs, viņam neuztrauc, ka ir 10 tk parādā kādai radiniecei, var ielaist vēl kaudzi citu parādu un pat neodmā tos atdot. Piedevām tā viņa diršana (pardon mai frenč), kad uzprasa, kad samaksās...

13.05.12.
Kā jau izskanēja iepriekš, nesanāca izštukot kādu foršāku tripu, tāpēc vienkāršības labad devāmies uz Londonu. Vismaz ir skaidrs, ka atpakaļ arī tiksim bez problēmām.

Plāna nav. Ir daudz laika un mēs divi, viss! Pirmā doma ir atrast kādu info centru un dabūt kadus bukletus – moš izdodas kaut ko interesantu darāmu atrast. Bet nekur nava tāds atrodams. Toties tūrisma info punkts par Ķīnu bija atrodams. Turp gan nedevāmies.
Klīstam riņķī un apbrīnojami, ka nekur nav info tik slavenā un populārā pilsētā.

Ko sadarījām? A neko tādu. Dienas spilgtākais notikums bija izbrauciens ar amfībiju – sākumā pa pilsētu, pa populārākajām ielām un apskates objektiem, pēc tam gandrīz tas pats, tikai no upes leņķa.
Centrs, Reģenta parks, Lielais zvans Bens, Šerloka Holmsa muzejs, kas bija vairāk kā suvenīru veikals, kinoteātra tualete no iekšpuses un Londonas muzejs no ārpuses.

Nebija šodien bauda fotografēt... visā manā neomā vēl tas kaut kā man nesaprotami uzvedās un sagādāja spazmas. Tas, saprotams, tāpēc, ka nemāku ar to apieties. Bet, tomēr... iepriekš nebiju novērojusi tādas klizmas ar šamo. Visu dienu pārgaismo kadrus un fotografē ar 3 sekunžu kavēšanos pēc pogas nospiešanas... saprotu, ka kādus kadrus viņš var tā darīt, pie kaut kādiem apstākļiem, bet ne jau defaultā visu laiku uz vairākiem režīmiem. Brr.... jāieurbjās tajā padarīšanā...

Diena bija saulaina, pavadīta kopā ar draudzīgu vēsmu no Latvijas, tātad diena ir jauka. Tomēr šķita, ka varēja būt pavadita vērtīgāk. Manā izpratnē vērtīgāk ir pie dabas, pārgājienos, aktivitātēs utt un ja tas viss ir kopā ar draugiem, tad ir pavisam superīgi. Pilsētas mani nomāc. It īpaši - lielas. Mazi ciematiņi ir mīlīgi.

Bildes ir šeit

15.05.12
Pēdīgā laikā tā zīmīgi domas grozās par un ap dzīvesvietas maiņu un ne tikai par mitekļa maiņu pilsētas ietvaros, bet visas valsts ietvaros. Tā konkrētāk domas grozās par un ap Velsu.

1. zīme nav īsti zīme, bet iekšējā sajūta. Ka gribas atrast patīkamāku mitekli visās tā nozīmēs. Tas ir pamatu pamats. Un prom no šitās bedres. Nākamais solis ir doma – kur tad būtu labāk – Velsa un Skotija atbilst nosacījumiem.

Otrā zīme. Pols visu laiku runā par Snowdonia utt – Velsas rajoniem. Tiesa, kad saku, ka gribētu uz Velsu pārvākties, saka, ka tur darba neesot. Tur neesot tik apdzīvots utt utjp. Bet būs jāpameklē...
Tur arī runā laikam kaut kā pavisam savādāk, tā dzirdēts...

Trešā zīme par to, ka jāvācas prom no šitās bedres, ir ar zināmu hohmu.
Svētdien braucot mājās, vilcienā migu ciet – „knābāju”. :) Pēkšņi pamostos un skatos, ka aiz loga stacija, izskatās apmēram līdzīga Pīterboro stacijai. Visi arī kaut kā aizdomīgi virzās uz izejas pusi. Prasu blakussēdošajam pensionāram, kurš no lidostas:
- Vai šī ir Pīterboro?
- nē, šī ir cita stacija
- aah, okay, thanks.
- Vai Jūs uz Pīterboro?
- jā.
- jūtu Jums līdzi.
- arhmmm..

Ceturtā zīme arī iz svētdienas. Stāsts.
Eju mājās pa zināmām ieliņām, plkst tā ap pus23, netālu no mājām, pamanu kādu vīrieti pie kāda auto (nelikās, ka tas ir viņa auto), kurš uz mani noskatās... Nepievēršu viņam uzmanību. Eju tālāk. Bet ir sjaūta, ka man sekos... Pēc kādiem 20 metriem dzirdu, ka mani sauc. Ignorēju. Sauc jau vairākas reizes. Domāju – varbūt ņemt vagu?? Vai turpināt ignorēt? Ja tā, tad jāmet līkloči, jo aiz stūra ir mana iela un uz mājām „vest” viņu negribas.
Nolēmu tomēr pagriezties – lai notiek, kas notikdams... Jā, tas pats vīrietis, tā uz gadiem 35.
//Esot mani kaut kur redzējis (cik tradicionāli).
/Saku, ka varbūt veikalā, uz ielas.
//Nē, atceroties mani kaut kur pamatīgāk redzējis, varbūt kādā darbā... Varbūt strādājām kopā, varbūt kādā noliktavā.
/Pārcilāju prātā visus darbus un nekur neesmu viņu redzējusi. Saku, ka nē.
//nu varbūt Amazonē. Neesi strādājusi Amazonē?
/ nu jā, strādāju Amazonē. kā, pie velna, viņš zina par Amazoni?
// viņš esot tur strādājis ik pa laikam, pirms janvāra.
/ es tur pirms janvāra kāju nebiju spērusi... jautājums joprojām aktuāls...
// atbildes nav, kaut ko stostās, bet kaut kur mani spēcīgi atceroties.
// esot itālis Stefans (itāļiem ir tāds vārds?), piektdien pārvācoties uz Bristoli. Brauciet prom no šejienes, šitā ir tāda pilsēta, kur Jums nav, ko darīt! Brauciet prom tikko kā ir iespēja! Bedre!
/ jā, tādas domas jau ir...

Vārdu sakot... šeit ir Happy end! :)

Nu dīvaina satikšanās, dīvaina situācija, vēl dīvaināk palika, kad tikko ierodoties mājās, Pols kā reiz atsūta ziņu...

Piektā zīme. Darbā vienam pikeram (pasūtījumu kolektētāji) apjautājos, kā iet. Amaozne esot līdz kaklam. Nu man arī uz to pusi. Bet viņš gan pilsētu mainīt negribot... :)

Sestā zīme. Krists man uzdāvināja 2 gandrīz kabatas formāta ceļvedīšus. Uzminiet, kur atrodas attiecīgās vietas? Protams, ka Velsas pusē. Sakritība? Tur ir karte ar reģionu, kur atrodama arī apdzīvota vieta St. Agnes. :))))

17.05.12.
Otrdien kolēģis priecīgi lielās, ka uzstādījis tārgeta procentu rekordu – 243%. Viņš palika uz pauzes, kad pateicu savējo. 347%!!! Es esot pirmā, kam tāds %. Vai man jājūtas gandarītai, ka man izdevies sasniegt tādus %? Nē, jo nav liela māksla pārvest paleti ar 905 identiskiem priekšmetiem no pukta A uz punktu B un iestovēt, kad nekas pat nav jāpārkrāmē un jāpielāgo plauktam. Tiesa – ne vienmēr tādas paletes atadīsies. Tā bija veiksme.

Nu nevar darba efektivitāti mērīt tikai ar skaitliskām mērlentēm. Tā ir tīrākā veiksme.

Pieteicos uz virsstundām visai šai un nākamai nedēļai uz d-dienām. Trešdien pirmo reizi reāli arī bija jāierodas uz virsstundām. 8h diena jau liekas ļoti gara... tad vakardienas 10 vilkās mūžību. Jau pirms došanās uz darbu nez kāpēc pārņēma nožēla par izdarīto lēmumu. Nenormāls nogurums, lielā mērā pateicoties tam, ka uz vakaru bija sūdīgi „kāposti” jāstovē. Nu šausmīgi „sapuvuši” un nogurdinoši „kāposti”.

Toties trešdien apguvu vēl dažus knifus un sapratu, kāpēc iespējams reizēm neloģiski mazi %. Tīri tehniska lieta.

Paldies Dievam, šodien nav virsstundu. Varēja gan laicīgāk atsūtīt ziņu par to...

Izskatās, ka Amazonē sākas busy time. Eh, beidzas lafa...