Garastāvoklis:

pessimistic

Nākotne
Ja es būtu zinājusi, cik grūti ir izvēlēties, kam un par ko būt es nemaz nebūtuu sākusi domāt. Tas patiešām ir grūti izvēlēties un saprast aprast ar domu par nākotni, par kaut ko drošu un noturīgu savā dzīvē. Es vienmēr esmu bijusi tā kas lido, man nepatīk vienkārši sēdēt un noskatīties uz pasauli, bet tomēr lielākā daļa manu sapņu nomirst, tiem no sākuma (mani mīļie cilvēki) aplauž spārnus jo negrib mani laist prom, es saprotu viņus, viņi mani sargā, bet sorry nevar mani paņemt un triekt pret zemi, tas lai pati atsitos, ar mazu viņu palīdzību. Tad tevi nemitīgi nodarbina ar darbiem un citām problēmām un pēkšņi visi ģimenes locekļi ir izdomājuši kā tev būs labāk. Šausmas es gribu atpakaļ savus sapņu, es gribu savu nākotni drošu un noturīgu, ak dievs, es pat nezinu, kur sniegt dokumentus, šausmas. Prom aizbraukt vairs nevaru, ne man darbs, ne nauda un sagatavošanas kursus uz Āfriku ar atteicu, nu esmu vislielākā zaķupastala.