man pat bez potenciāliem braucošiem un paliekošiem kandidātiem ir šis 'aaa, kā tas būs?!' - nu tā, by default! pieņemu, ka tieši šī iemesla dēļ neviens arī netraucē manu perfekto vienpatību, kur laiks ne ar vienu nav jādala, ne ar ko nav jārēķinās. pie tā ļoti pierod. bet tas ir slikti, jo man liekas, ka es drīz jau būšu tik 'izlaidusies', ka apzināti pretošos kāda ienākšanai manā dzīvē. pagaidām tā ir tikai tāda attieksme, kaut kas zemapziņas līmenī ar klusu cerības piešprici, ka gan jau pienāks arī mans laiks. tomēr ik pa brīdim mulstu, ka varbūt nepienāks ... tieši šī mulsuma dēļ un tāpēc, ka zinu - mums katram tas otrs cilvēks pienākas un patiesībā ir forši būt mīlētam - tieši tāpēc es vismaz atļaušos priecāties par Tevi, ja reiz Tavs ego tik skaļi kliedz ;)