Cik nopratu "autoritātes", tu biji domājusi kā elku, paraugu, ja ? :)
Man ar ilgu laiku nebija, nav un, laikam, arī nebūs. Lai gan es joprojām ceru, ka kādreiz labošos. Varbūt vienkārši tādu vēl neesmu atradis, vai neesmu sācis par kādu pietiekoši ineresēties, lai man tāds būtu.
Ā, kad jaunāks biju, mans elks bija 'Džekijs Čans, lol :))
Vēlāk vēl arī Brūs Lī, kurš uz doto brīdi, laikam, arī ir pēdējais.

Tas tāpat kā man nekad nav bijis muzikants vai grupa, par kuriem es baigi fanotu. Vienkārši uztvere cita. Es visus uztveru kā cilvēkus, es redzu viņus ne tikai tādus, kādi tie ir uz skatuves, bet arī vispār viņu dzīvi kā tādu. Viņi visi ir parasti cilvēki, kuri ir izvēlējušies savu ceļu dzīvē un turējušies pie tā, kas ir vienīgais, par ko viņus es varētu apskaust.

Reizēm liekas, ka es neprotu redzēt tikai to, ko man pasniedz uz paplātes, tieši šī iemesla dēļ, es nekad ne par vienu nevarēšu 100% fanot, jo redzu arī to "otru pusi", kur nav par ko fanot.