:D
Domāju, ka Aļona mūsdienās, gan jau nav ne tuvu tik smuka kā tu :P

Man bija nedaudz otrādi. Es biju "Aļona". :P
Tādā ziņā, ka man bija labākais draugs, kura vecsenči un senči vienmēr norakstīja viņu un viņa brāli, vienmēr kā salīdzinājumu ņemot mani.
Atklāti sakot, man tas ļoti besīja, jo zināju, ka mans draugs ne ar ko nav sliktāks par mani. Es pat nezinu par ko tie senči tad domāja, šitā "audzinot" savus bērnus. Var jau būt, ka tas, ka viņiem stāstīja ka viņi ir "sūdi" būs kaut ko viņu izaugsmē ietekmēji. Cerams uz labo pusi. Katrā ziņā tam manam draugam tagad ir kruts mocis, gari mati, viņš staigā viss ādā un ir baigi kļovais baikers. Un vēl viņš drīz precās. Tā lūk. A ko "visu piemērs" Roberts ir sasniedzis? :) Nu, labi, nav jau tā, ka neko.

Vispār tas ir mans bērnības komplekts, jo man joprojām besī, kad mani slavē un izceļ starp citiem, kas, varbūt, to ir pelnījuši vairāk par mani. Lai nu kā.. tas turpinās visur. Sākās toreiz, bet tā tendence man seko visu manu dzīvi.
Redz kā... cits par to varbūt būtu priecīgs. A man nekad nav paticis būt par "labiņo piemērpuiku", so labi, ka vismaz mani draugi mani neslavē, bet gan nereti gluži otrādi. Tas visu balancē :P