Vakar braocot pusdienās ar 2-iem kolēģiem un viena sievu, kāreiz ierunājāmies, ka vajag bariņā braukt sēnēs.
Nu tā, ka saģērbjās gumijniekos, plašķos, paņem groziņus... un iet uz RIMI pēc sēnēm :D
Nē, jau nē, mēs pa īstam. Es tiklīdz uzzināšu kas man ar vaļinājumiem, arī uz laukiem šaušu. Kas jāizdara, tas jāizdara :) Un tad jau gan jau arī savas mīļās bērnības sēņu vietas apciemošu (ja tās jau nebūs iznīcinātas or smth).
DO want kaut uz mirkli bērnībā atgriesties. Vienīgi, kad tur pēdējo reizi biju.. nekas vairs nav kā toreiz. Caur mežu jau iet asfalts, nevis zemes ceļš. Gar ezeru sacēluši savas savrupmājas visādi bagātie piderassi. Eh... nožēlojami :(