Tie bij "Veizāna laiki".
Jā - mēs ar Hatteru un Mažeku staigājām platās bixēs. Dejojām uz daudzām skatuvēm un estrādēs nēģeru dejas. Darījām visādas citas lietas, kas mūsu vecākiem nepatika. Mēs bijām "ielās".

Jocīgi, kā pasaule var krasi izmainīties. Reizēm man patiešām kauns par tiem laikiem, tādā ziņā, ka tagad ir pavisam kaut kas pretējs.
Bet es pagātni respektēju. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka pagātne ir lieta, ko nu patiešām atgriest (iegūt) tu nespēj. Tā ir neaizsniedzama.

Vecākās klasēs sākās Scorpions, tie paši Līvi, Metallica, Merlins, protams ka LimpBizkiti, pie kuriem arī praktiski sāku "lēkāt" un "kratīt pačku", lai arī cik "new school" tie bija.

Nu, a tagad.. TĀDS. :)

(hihi, pilnīgi vai asara saskrēj acīs, no atmiņām)