Kādu laiku viss iet tik labi un tad vienā jaukā brīdī VISS aiziet vnk kaķim zem astes...Nav neviena blakām, kas varētu mani šobrīd saprast un varbū pat nedaudz pažēlot, šobrīd man tas nenāktu par ļaunu. Negribu sevi žēlot, bet būt vienmēr tai smaidīgajai sarkavaidzītei ir dažkārt grūti, jo citi nemaz neievēro, ka zem tiem visiem smaidiem gaida savu kārtu skumjas un lielas asaras.