Šodien no vecās vidusskolas redzēju iznākam pamatskolas mūzikas skolotāju, kuru savā laikā skolēni ļoti apcēla, tostarp arī es. Viņš vienmēr šķita mazliet infantils un nespēja uztvert to, ko citi par viņu runā. Kad skolā vairs mūziku nemācījos, sapnī redzēju, ka viņš uztaisa pašnāvību. Kopš tā laika vienmēr, gaitenī viņu sastapdama, sveicināju un ar smaidu izrādīju laipnību. Bet no mācību stundām atceros tikai to, ka visbiežāk mēs neko nemācījāmies, un nepārtraukti dziedājām karaoki vai "Alvas zaldātiņus" no galvas.