bēēēē rni
Tie mazie knariņi, kuri parasti māk tikai bļaut un ārdīties, tomēr ir diezgan mīļi un saprotoši! Kas to būtu domājis ?!
Notikums -
Es = uztraukusies un ne bez pamata, jo visi gaida, nekas nav padarīts laikā. Viens mazais skraidelē apkārt un prasa mobīlītī uzspēlēt spēlītes. No manas puses izskan tādas frāzes kā "tagd nē, nav laika, vēlāk"! Tā tas turpinās kādu laiku. Nu ir pienācis mana satraukuma triumfs un... atkal KĀDS dīc mobīlo! Viss, es apstājos un pagriežos pret sīko, saku tikai dažus vārdus "es esmu uztraukusies"! Un viss, vairs nevienau reizi tajā dienā netika pieminēta tā kastīte, kurā ir spēlītes! Pēc šiem vārdiem par uztraukšanos, mazā aigāja pie savas draudzenes un teica, lai mani netraucē, jo es esot uztraukusies!
Vai tā nav pilnīga situācijas izprašana un attiecīga rīkošanās? Un pietam no 5-gadīga bērneļa! Laikam galvenais ir runāt bērnam saprotamā valodā.