Šo dienu es nevarētu ieskaitīt pie veiksmīgajam :( Asariņas tikai birst un birst... Pašai tadas dusmas uz sevīm, kā es ļauju iespaidot sevi tie pasistajiem učukiem! Ja jūs zinātu, cik grūti ir neraudāt un noslēpt savu riebumu pret visu! Es jau ļoti labi zinu, ka ar šo mana dzīve nebeigsies, bet man šķiet, ka life hates me and I hate my life!!!
Tagad sēžu pie vienas desu maizes un šķiedrvielām bagātiem kāpostu salātiņiem!
Jaatzīst, ka dienas sākums nemaz nebija tik slikts, varētu pat teikt, ka labs! Bet nu tas mācības gan nemaz negrib apmesties manā tukšajā paurītī... Kā lai dabū kādu stimulu šī gada pieveiksanai???