Man ir apnicis būt vienai! Cik ilgi es viena iešu mājās no lekcijām, semināriem un skolas? Protams, ka šeit neskaita tos, kas man velkas līdzi, jo es jau nu nebūšu tā,kas pateiks - ej dirst, nelien vai kaut ko tml. Šodien gribējās aiziet uz to sasodīto gājienu, bet vai tad man bija kāds cilvēks pazvanīt un sarunāt -davai ejam! Bļāviens kā gribētos. Pagaidām man dzīvei turpinājumu redzu šādu: Nolikšu eksāmenus ciešami B,C līmeņu robežās. Tāteikt nekas īpašs uz citu "zvaigžņu" fona. Tālāk pilnīgi pelēka dzīve, kuru pavadīšu kaut kur,kur mani neviens nepazīs.Varbūt pazīs pēc raksturojuma-tā, ar tiem matiem, nu ar to taisno degunu, vai kaut kā tā! Grandiozi. Daudzi saka, ka nekad dzīvē nekad nebūs tik daudz draugu kā skolas laikā -tad jau uz draugiem savā dzīvē varu īpaši necerēt