Mežiņā
No rīta pamodināts no murgaina sapņa, īpaši neizgulējies izvilkos ārā, suni pačurināt tuvējā mežiņā. Staigāju, staigāju mēģināju atcerēties kautko no murga īpaši nekas neizdevās, tad ievēroju, ka mans sunīts ne tur kur vaig sāk skriet, nodomāju, ka tur vēl kāds cits sunīts ir, gāju savējo savākt, a vot tad es taciņas galā ieraudzīju nevis citu sunīti, bet lielu resnu puspliku veci ar stulbu smaidu uz sejas skatienu uz mani, domāju, ka šis ies prom, bet nē jobans exbicionists vai kā tur stāv un smaida vislaik, pārkrēja man auksti šermuļi pār muguru, savācu savu šuneli, lai nepieskrien pie viņa un aši devos mājās.
Trakie ir visur ble.