Rudens visos gadalaikos.

Friends

3/18/24 06:04 pm - [info]eos - Aicinu Rīgas cibiņus un kvilinga meistarklasi

Sveicināti!

Radošuma skoliņa martā ir jaunā dienā un laikā - svētdiena, 31.marts, pulksten 15.00.

Kvilings ir papīra māksla. Tas ir smalks un skaists rokdarbu veids, kad no šaurām papīra strēmelītēm veido interesantas figūras un kompozīcijas.


Šo tehniku var apgūt ikviens, kas vēlas. Vajag mazliet brīva laika, nedaudz pacietības un iedvesmas radošām idejām.

Ar papīra loksnīšu gleznu veidošanu var nodarboties gan bērni, gan pieaugušie.

Bērniem darbs ar pirkstiņiem palīdzēs attīstīt domāšanu un spēju koncentrēties.

Savukārt, pieaugušajiem tā būs lieliska atpūta no ikdienas steigas.


Vadīs mana paziņa Dzintra.

Mīļi aicināti visi, kuri vēlas darboties ar rokām draudzīgā atmosfērā, iemācīties ko jaunu un radīt!

https://fb.me/e/7qyWmi1WT







.

3/17/24 05:34 pm - [info]eos - Vegānais saldums bez baltā cukura no vīģēm

Ņem svaigas vīģes 50g
Kokosriekstu pienu 200ml

Smalcinātājā smalcina līdz masa kļūst kā jogurts.

Pie Rimi cenām šāda salduma cena sāk ap 8 eiro/ kg.

3/16/24 12:33 pm - [info]eos - Pavsara pirmais lietus

Šajā pusē agri no rīta.

Patīkami. Slapjā sniega sezona ir beigusies.

Varēšu drīz iet ārā ar skrituļdēli. Ielas kaķi būs ārā no siltajiem pagrabiem.

Pazīstami ļaudis nākamsestdien svinēs saulstāvjus.

3/16/24 12:14 am - [info]eos - “Grit”

Šis vārds angļu valodā nozīmē mērķtiecību, spēju palikt pie sava lielu šķēršļu iespaidā, darīt, pat ja ir maz atbalsta, un citādi tiekties uz savu sapni.

Dažreiz dzīve parāda, ka ir bijis vērts tiekties pēc sapņa, pat ja tas prasījis 50 gadu. Dažreiz cilvēku novērtē tikai pēc viņa aiziešanas.

Gribasspēks sakņojas ticībā, ka mērķis attaisno pūles.

“Grit” nozīmē izpildīt uzdevumu, pat ja caur asarām, sviedriem un stenēšanu, taču izpildīt.

No vienas puses, tā ir slodze, ko kādu laiku jāiztur, lai sasniegtu kaut ko. No otras – tas ir liels, pašpieļauts stress nervu sistēmai, ķermenim, garam, visam kopā.

Kad tam ir jēga? Par to domāt daudz ir lieki. Ja sirds un intuīcija saka, ka ir jēga, jāiztur, tad ir.

3/13/24 05:57 pm - [info]dienasgramata posting in [info]pajautaa

Kas varētu būt MIF? kaut kāds fonds, kas darbojās 2005. gadā vismaz Latvijā. kultūras jomā, iespējams.

3/12/24 09:57 pm - [info]eos - Šī vakara diskotēkai setliste bija:

Warm-up

All I wanted – Paramore
Shauna Skye - Dance all night



Main part

Suicide Commando – God is in the rain

Red Stars – Birthday massacre

Prodigy – firestarter

Florence and the machine – Free

Birdy - Paradise Calling
AYLA NEREO – VESSEL

New order – Blue Monday

James Brown – I Feel good
Pharrell Williams - Happy
The Chemical Brothers - Hey Boy Hey Girl



Chill out

Ayria – Lovely day (chill out)
Kavinsky – Nightcall (chill out)
Chris Corner - You're the Conversation
ZEFĪRS - PAVASARA DIENA
The Black Eyed Peas - #WHERESTHELOVE
Peter Heppner - Was bleibt?

3/12/24 02:50 pm - [info]eos - “Zirgi”

Vakar bija skolniece, zināma mūzikas pedagoga meita. Viņa jau piecus gadus jāj ar zirgiem brīvajā laikā.

Pagājušajā vasarā bija plānots ar draudzeni aizbraukt uz Jūras zirgiem Saulkrastos, taču tā draudzene nemācēja pateikt paldies, un tāpēc bija jāatceļ arī zirgi.

Man ir jāmazina devējs sevī, es visiem gribu kaut ko dot, jo es mīlu cilvēkus. Taču tam jābūt samērīgi. Lai man arī kaut ko dod. Laiku, uzmanību, siltu acu skatienu.

Skaitu afirmācijas divreiz dienā par lietām, kas tā arī vēl nav pārgājušas.

Viņai bija tā enerģija, šeit un tagad, es fantazēju, viņa steidzās uz nākamo laimības punktu.

Tāpat kā pēc meditācijas centra apmeklēšanas es jūtos tik laimīgs, ka vēlos doties mājās, lai darītu citiem labu un vairotu laimi arī ārpus visām durvīm.
Kad Tu esi plūduma stāvoklī, Tev ir sajūta, kur atrasties un ko darīt. Visu laiku Tu jūties priecīgs, jo esi īstajā laikā un vietā.

Tu vienmēr steidzies un vienmēr izbaudi mirkli, un vienmēr lēni vēro notiekošo, un virs Tevis vienmēr spīd maiga saule, bet mugurā glāstošs vējš, kas dzen uz priekšu.

Māte Daba, zirgi, jūra, viss organiskais, dzīvās mīlestības pilnais.

Ja Tu sevi mīli, Tu kontaktējies tikai ar cilvēkiem, kas Tevi mīl.
Tad Tu jūties drošībā, lai kur Tu ietu. Tev ir priekša. Aizmugure varbūt ir daudziem, bet Tev ir priekša.

Tas nozīmē, ka Tev ir nākotne, kurā laime ir jau ierakstīta. Par nākotni Tu vari pārstāt domāt, jo Tu zini, kas Tu esi, ko dari un kāpēc.

Iegūt priekšu ir ļoti svarīgi.

3/11/24 02:49 pm - [info]eos - Shoegaze un post-roka pirmssākumi

Dokumentāls video par grupu SlowDive, iznācis vakar no mūzikas vēstures kanāla Trash Theory.

https://www.youtube.com/watch?v=fV3tg3KeGo0

No tās iespaidojoties, 2000-tajos nostiprinājās Mogwai un citas grupas, kuras tikai šajā gadsimtā to nolēma saukt par post-roku.

Interesanti, ka viņi bija 20 gadus priekšā savam laikam, jo sāka shoegaze žanru tad, kad populāra kļuva Nirvana, 1991.gadā.

Pagāja 20 gadu, un tikai ap 2010.gadu publika sāka novērtēt viņu albūmus. Viņi 2014. gadā apvienojās, un viņus pirmoreiz uzaicināja uzstāties lielajās UK koncertu vietās.

Shoegaze raksturīgs ar melanholisku noskaņu un elektrisko ģitāru klāšanu kārtās, lai radītu fona skaņu, kas ieved klausītāju stāvoklī, kas kā šūpuļtīkls notur piecas pēdas virs zemes, kā liegs vējš glāsta pēdas, bet fonā riet saule. Emocijas tiek radītas ar skaņu plūdumu, vārdi ir otršķirīgi, taču parasti atklāj vai pastiprina noskaņu. Līdz ar to shoegaze ir ļoti alternatīva mūzika, jo tajā nav ne piedziedājumu, ne pantiņu, ne ģitāru solo, skaņdarbi ir kompozīcijas, nevis dziesmas. Tas nelīdzinās popmūzikai vai rokam, tuvākais žanrs būtu ambientā mūzika. SlowDive tāpēc sadarbojušies arī ar Braienu Īno.

Jaunā paaudze, dzimušie ap 2000-gadu, šo ļoti atšķirīgo mūziku sākuši novērtēt tās dziļuma dēļ, iepretim tam, ko atskaņo pa radio.

3/10/24 11:11 pm - [info]eos - “Mistera Utaunidži draugs”

Saskaņā ar veselības ministrijas vadlīnijām misteram pienācās pavadonis, lai uzturētu misteru labā fiziskā formā, kliedētu tam laiku vecumdienās un vestu apziņu paplašinošas sarunas. Gaismas hologrammu varēja pasūtīt pēc izvēles – tās izskatu, uzvedību, runas manieri varēja palūgt ieprogrammēt diezgan plašā intervālā. Protams,
visas hologrammas bija ar pamatfunkciju kalpot uzlecošās Saules Zemei.

Utaunidži vēlējās partneri, ar ko spēlēt: tenisu, badmintonu, galda tenisu, ķegļus, bridžu, ūdens polo, skvošu un, jā, dažreiz arī mazliet beisbola.

Viņam bija bailes pieķerties cilvēkiem par daudz, kļūt atkarīgiem no tiem, tāpēc viņš ar prieku sešdesmit gadu vecumā secināja, ka kvalificējas šādai parādībai.

Iesniedzis aprakstu, ka draugam jābūt tādā izskatā kā burvis Merlins (misteram patika pasaka par apaļā galda bruņiniekiem), viņš ar prieku secināja, ka hologrammas izgatavošanas laiks ir tikai četri mēneši. Pa to laiku viņš risinās krustvārdu mīklas, apceļos skaistas prefektūras ar ezeriem, ar riteni dosies uz svētvietām un citādi baudīs skaisto pavasari.

Utaunidži bija izaudzinājis divus dēlus, pārdzīvojis savu sievu, apglabājis četrus suņus un saņēmis mēneša darbinieka ordeni piecpadsmit reižu. Viņam šķita, ka viņš ir nopelnījis kādu brīdi sev. Pensija bija pieklājīga, jo programmētāja darbā ieguldītie gadu desmiti valsts IKP celšanā devuši savu.

Viņš bija pārvācies uz pilsētas rajonu, kur pieejams peldbaseins cauru diennakti savas muguras stiprināšanai. Viņš ieturējās reizi nedēļā savā mīļotajā restorānā “Astoņkāju burgeri” un dzēra daudz tomātu sulas.

Viņš nēsāja brūnas saules brilles un gaišu uzvalku, kam pieskaņotas gaiši pelēkas kurpes. Kad jutās īpaši priecīgs, uzvilka arī tauriņu vai brauca ar taksometru.

Dzīvē bija pienācis brīdis, kad bija laiks saprast, kāda tam visam jēga. Tiem pirmajiem sešdesmit gadiem. Nu labi - bērnudārzs, skola, augstskola, darbs uzņēmumā, paaugstinājums, vēl viens paaugstinājums, komandas vadīšana, nodaļas vadīšana, jaunu produktu izstrāde, pārrunas ar klientiem, sasniegti izcili rezultāti, negulētas naktis, kāzas, pirmais bērns, pirmais suns, sava privātmāja, bērni pabeidz skolu un augstskolu, savā vecāku mājā atklātnītes no laika, kad vectēvs vēl bija dzīvs. Tagad viņš pats ir vectēvs.

Viņam tagad pieder divas privātmājas, kurās nedzīvo ne bērni, ne mazbērni. Tikai suns un bites.
Tāpēc viņš gribēja sastapt biežāk cilvēkus, kuri nevērtētu viņu pēc statusa, darba stāža, mazbērnu daudzuma un apdrošināšanas lieluma.

Vienkāršus cilvēkus. Japānas kultūra noteica, ka runāt atklāti var tikai ar tiem, kas ir vairāk kā tuvi. Cilvēkam jābūt pašpietiekamam un vēl jāspēj krīzes situācijā palīdzēt visiem pārējiem. Tas izveidojies ģeogrāfisku apstākļu dēļ. Cunami, vētras, zemestrīces.

Tevi vērtē pēc tā, cik ļoti esi darījis godu savai dzimtai, pilsētai, teritorijai, visai valstij. Tevi nevērtē pēc tā, vai esi spējis būt laimīgs cilvēks, to visu darot. Tādām lietām kā laime nav laika.
Ir tik daudz pienākumu, un beigās ir atļautais, sabiedrībā pieņemamais prieka daudzums, ko Tu vari sev brīvdienās piešķirt. “Samērīgi” ir atslēgas vārds.

Tagad, pārdzīvojis šo visu sistēmu, Utaunidži jutās, ka var mazliet uzelpot. Kā piedalījies karā, bijis uzvarētājs gadu desmitu pēc desmita, par savām uzvarām uzskatot sava darba novērtējuma ailē gada beigās regulāri 950 un vairāk punktu no 1000 iespējamajiem, produktivitātē sasniedzot vairāk, un esot vēl mazliet radošam, lai konkurenti nesaprastu, kāpēc izvēlas mistera pārstāvēto kompāniju, viņš, tā vietā, lai turpināt griezties tajā jūklī, atļāvās no kompānijas aiziet, jo tā atļāva regula. Lai gan tā nebija pieņemts. Parasti Tu kļuvi par goda locekli, goda padomnieku un vienkārši darbā ieradies trīs-četras reizes retāk.

Kolēģi bija mazliet neizpratnē, kas tad vispār dzīvē var būt tik svarīgs, lai kompāniju, kurā pavadīti 40 gadi, pamestu pavisam. Utaunidži nekad, nekad nepateica visu patiesību, bet šoreiz viņš domāja: “Es atvainojos par uzdrošināšanos, bet es pats esmu svarīgs sev”. Tas ir nepieņemami. Taču kolēģi saprata, ka misteram vajadzīga atpūta, viņš noteikti atgriezīsies, jo bijis lojāls visu šo laiku.

Tādā vai citādā veidā kalpošana sabiedrībai Japānā ir tipiska. Utaunidži ticēja, ka ar to, ka labāk iepazīs svētvietas, paražas, ticējumus, varbūt padzīvos kādā klosterī, viņš varēs būt labāks vectēvs saviem mazbērniem. Tas bija oficiālais iemesls, ko viņš sniegtu, ja viņam pajautātu kāda augsta ranga amatpersona.

Ar jauniegūto brīvību un stabilu pensiju visam atlikušajam mūžam viņam bija tikai viena apgrozāmā lieta, un tā bija viņa paša veselība un labklājība. Viņš no rītiem rīvējās aukstā ūdenī, dārzā audzēja ziedus un nodarbojās ar loka šaušanu. Pa dienu lasīja grāmatas vai ceļoja ar vilcienu un divriteni. Čemodānā bija uzvalks, higiēnas piederumi, kredītkarte un telefons.

Viņam bija laiks izlasīt tās grāmatas, kuras jaunībā atķeksējis sarakstā. Viņš apguva dažus no vieglākajiem hobijiem, ko atļāva fiziskā forma, kam toreiz nebija laika. Viņš
katru dienu pie vectēva altāra mājās pateicās par savas dzimtas labajiem gēniem, kas viņam dod iespēju šādā vecumā būt mundram un vitālam.

Tuvojoties rudenim, viņš bija sastādījis tēmu sarakstu, par ko runās ar jauniegūto draugu. Tam atmiņā būs aktivizētas miljoniem grāmatu, atsauču, tas pārzinās visas filozofijas un reliģijas un to atzarus. Varbūt viņš uzzinās, vai dzīve klosterī kā kalpošanas veids sabiedrībai, kas ietvēra regulāru ceremoniju vadīšanu, būtu bijusi augstvērtīgāka par darbu birojā. Viņš uzzinās, kā jūtas, kādas liecības ir atstājuši citi viņa vecuma vīrieši, kuri saskaņā ar valstī izdoto regulu par pensiju, dalījušies ar pieredzi rakstveidā mājaslapā “Ieteikumi jaunajai paaudzei”. Viņš alka sabiedrības, taču ne cilvēku.

Viņš vēl nezināja, ka sarunās ar draugu viņš iepazīs visas tās dziņas un sapņus, ko bija sevī apspiedis. Viņš vēl nezināja, ka pie sakē glāzes citi vīri ir tomēr vaļsirdīgi atzinušies šad un tad, ko viņi domā par to dzīvi, kādu dzīvojuši. Pašiem tuvākajiem - draugiem, brāļiem, saviem skolotājiem.

Viņš nezināja, ka secinās, ka bijis vientuļnieks ne jau tāpēc, ka nepratis mīlēt, bet, ka nepratis lūgt mīlestību. Samierinājies ar dzīvi tādu, kāda tā bijusi. Galu galā viss taču ir lieliski – mazbērni, divas mājas, pensija, laba veselība, taču tā urdoņa pamostoties, ka viņš ir kaut ko nokavējis.

Pēc pieciem gadiem viņš savu draugu atdos atpakaļ veselības ministrijai un būs gatavs iet cilvēkos, nebaidoties, ka viņu, misteru Utaunidži, izsmies par vaļsirdību.
Powered by Sviesta Ciba