aizbūvēt skatu no loga
Nu nav tā, ka man te kāds grasās aizbūvēt priekšā. Vienkārši kaut ko salasījos par kāda cilika uztrauku šajā jautājumā. Sāka skriet domas. Neskaidras, juceklīgas. Kaut gan, tiešā veidā saistītas ar senu paziņu un to, ka viņas logam aizbūvēja priekšā radisona viesnīcu. Nezinu, vai maz viņa tur vairs dzīvo tāda aizbūvēta. Diezvai, jo nevar dzīvot, ja pirms tam tu esi redzējis, nu piemēram kaut ko tiešām kustinošu, kā skatu uz Vecrīgu. Redzējis katru dienu, piesūcies ar šādu skatu, šāds skats esi tu pats. Un tad vienā jaukā brīdī tevi apzog. Tev atņem skatu. Es laikam gribētu spridzināt, jo tas ir vienīgais saprātīgais veids kā atriebt netaisnību, kas pret tevi pastrādāta, jo tad, kad tu lūdzi, lai tā nedara, neviens neklausījās, uzskatīja, ka viņu likums ir pietiekams pamats, lai tā darītu. Mans likums man savukārt var šķists pietiekams pamats, lai atriebtu, jo cēlāju likums ir iznīcinājis mani. Atjaunot sevi iespējams tikai atriebjot sevi pārdarītājam, tas ir veids kā piespiests ar sevi rēķināties.

Nu protams, atkal neskaidri un juceklīgi pateikts, bet viens ir skaidrs, skatu aizbūvēšana ir noziegums, spēka demonstrēšana pret iezemiešiem, kuriem atņemts viņu likums, uzspiests svešs un viņi tiek spiesti kaut kādu svešu stulbību vārdā tam pakļauties. Turklāt nabaga iezemietim nebitīgi drāž prātu uz stāsta, ka tā ir taisnīgi, ka tas ir taisnīgums, likumība un demokrātija. Meli.

banāli, bet fakts, bet mūsu skatu sāk aizbūvēt jau no dzimšanas brīža. Vai maz vispār ir iespējams 'tīrs' skats, vai arī ir tikai šī nejēdzīgā nolemtība dzīvot būvlaukumā un izvēlēties vienu vai otru ar būvniecību sasistītu nodarbi. Vai nu būvē pats vai samierinies, ka citi aizbūvē tevi ar sevi? Kaut kā smird pēc Sartra.