Bahčisarajas ieleja. Dienas vidus. Karsts klusums. Atskan acinājums uz lūgsnu, stieptā dziedājumā un vārdi tie paši ar kuriem spridzinās - dievs ir visvarens.
Nu tā, pēkšņi atminējos. Gasparjans vainīgs, kaut arī laikam kristietis skaitās. Neko nesaprotu. kaut kas nekārtojas. kāpēc, kā vārdā.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: