U vsjo zajebalo
Nu ko? Nolamājos, mierīgi. Nekas nemainījās. Neko negribas teikt, bet klabinu, klabinu, klabinu. Varēju jau ar copy-paste, tā būtu ātrāk un vēl nedaudz bezjēdzīgāk. Nav nekā grūtāka, garlaicīgāka, nomācošāka par slinkumā palaišanos. Nu pamēģiniet izdomāt, kā noslinkot veselu darba dienu. Nieks. Bet darīt to konsekventi un jau gadiem ilgi tā iraid īpaša māksla (technē). Maksa par to, protams, arī ir noteikta - degradācija. Pilnīga un pamatīga smadzeņu pūšana. Tā ir māksla nedomāt, es pat gribētu teikt, tā ir spītīga atsacīšanās domāt un sasniegt mērķus. Tā ir plūšana, ļaušanās lai tevi stumda un grūsta, nemēģinot izraisīt kustību, tā ir izvairīšanās no jebkā, kas varētu kaut ko mainīt. Tā ir tuvošanās stadijai, kad tevis nav, nu gandrīz nemaz nav, jo nav tava iespaida uz neko. Tu varētu arī nebūt un nekas īpašs nemainītos. Tu nevienam īpaši netraucē un arī nepalīdzi. Tukša vieta. Līdzīgi kā durvis, vari virināt kad vien iepatīkas un kad esi apradis ar to vietu un dabu, tu tās vairs nemani. To gandrīz nav.

It kā augstāk minētais izdodas, ārēji viss funkcionē perfekti kā aprakstīts. Taču "iekšēji" cīņa ir krietni grūtāka, ir pamatīgi jāpiepūlas, lai iekšējais nemiers neizlauztos vidē un nesatrauktu to. Katru mirkli ir jāslāpē viļņošanās, jāslāpē un jānomāc domas, sajūtas, iekāres. Visgrūtākais ir iekāres, tās joprojām izraisa lielāko viļņošanos, tās it kā mudina rīkoties, liek kaut kur traukties. Taču ir tām arī savs labums, tās nomāc domas. Viennozīmīgi un spēcīgi. Kaut arī abu cēloņi nav skaidri, tomēr iekārē uzvar domas vienā setā. Iemācīties nedomāt ir vieglāk. Kā pilnīgi skaidrs apliecinājums domāšanas niecīgumam ir skaidra empīrija, ka to elementāri var nomākt ar pilnīgi legālu dziru palīdzīgu. Alus, vīns, nemaz nerunājot par koncentrētākiem virumiem, tiek ar domām galā pēc pāris litriem. Protams, protams, šai metodē ir skaidri pamanāma pretruna ar slinkošanas pamatpostulātu, atturēties no jebkuras darbības. Tātad, lai nomāktu domas, ir jāveic neliela, lēna piepūle, mazs grēciņš, jāiespringst uz dzires iegādi un lietošanu. Taču, šo pārkāpumu atsver fakts, ka tiek pieveikts daudz nopietnāks ienaidnieks - domas (lai vai kas zem šī vārda slēptos).