peedeejaas naktiis redzu reti nejaukus sapnjus...
..bet kad pamostos es kriitu...
skrienu un juutu kaa kaajas aizvien vairaak iegrimst zemee, lai galu galaa...peec pavisam neilga laika radiitu manii taadu panikas un klaustrafobijas leekmi, ka liksies, ka viss ir jaasaak no jauna...no pasha saakuma dziivot un cereet un domaat un plaanot.
..tik jaacer, ka shii leekme buus tik speeciiga, ka radiis tik lielu gruudienu, kas ljaus spiideet, nevis staaveet uz plauktinja kaa taadai vecai peleekai vaazei..
..taa kaa saules rashanaas..spraadzines no tenisa bumbinjas...lai spiid veel miljons gadus..un ja draudees nespiideet, lai Sunshine Ikars I un peec tam Ikars II brauca mani iededzinaat...

..nu taa lai notiek...
..nu,lai ir taa, ka tagadeejai krishanai..jeb..pat driizaak sliikshanai ir kkaada jeega un noziime..nevis tikai kaarteejaa sievietes vaajiiba - vai vnk cilveeka vaajums, kas tik biezji ir kaa mulkjiiga kapriize, lai izjustu un paraadiitu savu sievishkjiibu...
"esmu vaaja! esmu sieviete!" - buuuuuulshit!