shodien atkal paaraak daudz domaaju..
iisteniibaa vakar aizdomaajos...

...dilemma starp "it kaa normaali" un "nemaz nav normaali"..
teorieetiski normaala situaacija,ja tur nebuutu apsleeptas intereses, veelmes un sajuutas..
no otras puses pilniigi nenormaala situaacija, kuras pamataa jau ir tikai un vieniigi paredzama neizdoshanaas...saapes un necieshama sajuuta..
shodien esmu tik savaakta, bet tajaa pashaa laikaa juutas ir neizmeerojami diivainas...

..neveeleeshanaas aiziet...
..neveeleeshanaas tikt saapinaatai...
neveeleeshanaas vienaa sekundes simtdaljaa kljuut nevajadziigai...
un tajaa pashaa laikaa...
..neveeleesahanaas uz kko citu kas ir tagad..
kko vairaak...kko kas varbuut speetu apmierinaat visas ieprieksheejaas neveeleeshanaas...

shi te pat cibaa kaadam bija ierasts par skummas un saskaitaamo veertiibu..kas tad ir lielaaks..
te..akal matemaatiska mazliet domaashana, bet ne galiigi par summeeshanu...

paaraak daudz neveeleshanaas vienaa dienaa..vienam cilveekam..veel, ka saule tik spozja..

taada aizdomaashanaas kaa viena veeleeshanaas(kopaa gan laikam tikai ar izdosjhanos) var nogalinaat tik daudz neveeleeshanaas...

tishu gala aar visu naakamnedeelj!
cerams!

mhmmmm...