vēl viens - [ ikdienišķs notikums]
Ikdienišķs notikums; to visu pārciest - patiesi ikdienišķa varonība; A. ir jānoslēdz kāds svarīgs darījums ar B., kas dzīvo kaimiņu ciemā H. Viņš dodas uz H., lai ievadītu sarunas, turpceļu pieveic 10 minūtēs, tā pat arī atpakaļceļu un mājās dižojas ar šo neparasto ātrumu. Nākamajā dienā viņš atkal iet uz H., šoreiz, lai darījumu šoreiz lai darījumu noslēgtu līdz galam; tā kā paredzams, ka tas prasīs vairākas stundas, A. iziet no mājām jau agrā rītā; kaut gan visi blakus apstākļi, vismaz pēc A. domām, ir tādi paši kā iepriekšējā dienā, šoreiz viņam ceļā paiet desmit stundas. Kad A. pārguris vakarā nonāk ciemā H., viām pasaka, ka B., noskaities par A. neierašanos, pirms pusstundas devies pie A. uz viņa ciemu; patiesībā viņiem būtu vajdzējis satikties. A. tiek dots padoms pagaidīt, B. jau drīz atgriezīšoties. Taču A., noraizējies par savu darījumu, tūlīt pošas ceļā un steidzas mājup. Šopreiz viņš ceļa gabalu noiet gluži vei vienā mirklī, nemaz īpāsi nepiedomādams. Pārnācis viņš uzzina, ka B. esot ieradies viņa mājās pavisam agri, vēl pirms A. aiziešanas, viņi taču vēl esot satikušies ārdurvīs, B. atgādinājis viņam par darījumu, bet A. esot atbildējis, ka viņam patlaban neesot laika, jo ļoti steidzami jādodas prom. Kaut arī A. izturēšanās bijusi pavisam neizprotama, B. tomēr esot palicis, lai A. sagaidītu. Viņš gan jau daudzas reizes apvaicājies, vai A. ir atgriezies, tomēr vēl joprojām atrodoties augšā, A. istabā. laimīgs, ka beidzot varēs ar B. runāt un viņam visu paskaidrot, A. skrien pa kāpnēm augšā. gandrīz jau nonācis galā A. paklūp, sastiepj kājas cīpslu un, aiz sāpēm vai samaņu zaudējis, nespēdamsvairs pat pakliegt, tikai tumsā smilkstēdams, dzird un redz, kā B., nav īsti saprotams, lielā attālumā vai tepat blakus, nikniem, smagiem soļiem kāpj pa trepēm lejā un pazūd pavisam.


atkal noraava!

nu, mans visu cienījamais A..paskaties rinķī un beidz skriet!

ja?