Cilvēki!

kaitinoša bezpalīdzība! pēdējā laikā aizvien vairāk sastopu cilv;ekus kuriem ir nosliece uz lūzerismu - darīt lietas, kas padara tevi nožēlojamu..kas liek tev justies nožēlojami un galu galā tikai sūkstēties, ka pats neko nevar tajā visā mainīt...bet nevis mēģināt, bet skaisti pateikt "es taču sevi pažistu, es taču zinu, ka nevaru"...tādiem cilvēkiem censties palīdzēt ir tieši tas pats, kas cīnīties ar kaut kādām dzirnavām...

jo ne jau ideja ir - es nemēģinu sev palīdzet, jo ja nu neizdodas, bet tieši - ja nu IZDODAS! un tas ir visbriesmīgākais.

dzīvot ar to sevis žēlošanas sajūtu...ar to, ka dzīve sūkā un ka tapēc jādirš pa visiem utt.

fucking shit - cilvēki- attopieties!